2017./2018.m.g.

Pārdomas par iespējām mūzikas literatūras priekšmeta mācīšanā

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas sanāksmē, kurā tikāmies ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru Valdi Bernhofu raisījās diskusijas par teorētisko mācību priekšmetu apguves “restartēšanu”, satura “inventarizāciju”, inovāciju ieviešanu profesionālās ievirzes izglītībā. Mainās izglītības paradigmas, mērķi un uzstādījumi, pārmainās izglītojamie, strauji attīstās tehnoloģijas, bet teorētisko priekšmetu skolotāji……tas gan pārsvarā ir nemainīgs lielums. Protams, nekad visi nespēs mainīties ātri, citi baidīsies mēģināt ko jaunu, nezināmu, nepārbaudītu, bet pārmaiņas, manuprāt, sevī ietver daudzas pozitīvas vērtība vērtības- attīstību, dinamiku, azartu un galvenais, izaugsmi.

Pati mācu pavisam nedaudz mūzikas literatūras stundas lielākajās klasēs tik daudz, cik atļauj normatīvais dokuments atbilstoši vadības statusam. Kā skolotājai ir jāsagatavo audzēkņi nozīmīgākajam zināšanu “kontrolpunktam”- eksāmenam, tāpēc lielas atkāpes no tiešā satura apguves nav iespējamas, taču ir daudzas iespējas, kā mūzikas literatūras stundas padarīt savādākas. Pavisam nedaudz no savas pieredzes šogad.

Kultūrvēsturiskas etīdes

Tā droši varētu nosaukt audzēkņu veidotās prezentācijas- pētījumus par latviešu komponistiem un atskaņotājmāksliniekiem. Būt savas zemes patriotiem ne tikai simtgades gadā, iegūt jaunas zināšanas, izprast latviešu tautai nozīmīgu personību un notikumu nozīmi – tāds bija audzēkņu un pedagogu mērķis. Savas zināšanas mūzikas literatūrā gada sākumā demonstrēja 6.klases pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu un 8.klases klavieru un kora klases audzēkņi. Prasme informāciju atrast, izprast, atlasīt svarīgāko, māka savu veikumu padarīt saprotamu un uzskatāmu un iekļauties 10 minūtēs – tie ir tikai daži no aspektiem, ko vērtēju es- mūzikas literatūras pedagoģe un teorijas nodaļas vadītāja Ieva Ūdre. Pasākumu (kura nosaukums patiesībā bija „Eksāmens mūzikas literatūrā. 1.daļa”) vērtēja arī direktores vietniece I.Idere-Bankava. Pēc uzstāšanās audzēkņi atbildēja uz pedagogu jautājumiem, kā arī saņēma „atzinības konfekti” no saviem skolasbiedriem. Augstāko vērtējumu šajā reizē saņēma Katrīna Kazlauska (par Alfr.Kalniņu), Lizete Zaļkalne (par J.Cimzi), Megija Krista Miļūne (par E.Dārziņu), Klēra Maldute (par K.Opolais) un Signe Razalinska (par V.Šimkus). Prieks, ka visi jaunieši savus pētījumus bija veikuši pārdomāti, dziļi iepazīstot savu pētāmo objektu – komisija dzirdēja ne tikai faktus, bet arī interesantas „odziņas”, kas raksturo laiku un personības. „Nepiedzimu nedz drosmīgs, nedz ar īpašām spējām klavierspēlē, tieši pretēji – biju pavisam neievērojams. Lai gan daudzi neticēja, ka man izdosies, ar gribasspēku un darbu pierādīju pretējo. Tāpēc ticu, ka, rodot sevī drosmi un izvirzot sev šķietamai neaizsniedzamus mērķus, ikviens jaunietis var pārspēt pats sevi.” Eksāmena pirmā daļa izvērsās ļoti saistoša, izzinoša un pēdējā prezentācijā redzētie un dzirdētie Vestarda Šimkus vārdi bija uzmundrinājums katram mūzikas skolas audzēknim.

Alberti bass un citas sarežģītas tēmas jeb muzikālā teorijas sacensība

Marta pirmajā dienā mūsu skolas audzēkņu komanda piedalījās mūzikas teorijas viktorīnā Salgales Mūzikas un mākslas skolā. Klēra Maldute, Klēra Kuļikauska, Lizete Zaļkalne, Katrīna Kazlauska un Gatis Breijers iekļuva īstās jautājumu krustugunīs. Viktorīnas uzdevumi bija gana āķīgi pat tik pieredzējušiem audzēkņiem kā nosauktie. Mūzikas terminu loto, tautasdziesmas atpazīšana un izpildīšana, izmantojot līdzpaņemtos mūzikas instrumentus, pasakas iestudēšana operas, operetes, rokoperas, mūzikla vai baleta stilā, mūzikas klausīšanās uzdevums – tas viss bija ļoti nopietni. Mūsu jaunieši skaisti nodziedāja un ar instrumentu spēli papildināja tautasdziesmu „Dzied, māsiņa, skaistas dziesmas”. Arī operetes stilā iestudētā pasaka „Ķīseli ēdu” izpelnījās augstu žūrijas novērtējumu un pārējo komandu aplausus. Veiksme nedaudz novērsās Mēmā šova uzdevumos, jo bija jāparāda sarežģīti termini un instrumenti. Sveicienam no Bauskas uz Salgali tika aizvesta populārās Edvīna Zariņa dziesmas „Dzeltenie aizkari” asprātīga versija. Kopvērtējumā godam nopelnīta trešā vieta, kā arī iespēja tikties un saredzēties ar citiem Zemgales mūzikas skolu audzēkņiem un pedagogiem no Salgales, Iecavas, Ozolniekiem, Jelgavas un Pilsrundāles. Mūsu komanda īpaši juta līdzi kaimiņiem no Pilsrundāles MMS, jo viņi bija jaunākie dalībnieki, kas priecēja ar atraktīviem tērpiem un rūpīgi sagatavotu mājasdarbu. Varu tikai uzteikt mūsu „Lielisko piecinieku” par radošumu, atraktivitāti un izdomu un vēl veiksmi turpmākajā mūzikas teorijas apgūšanā!

Tās ir tikai divas lietas no šī mācību gada radošā veikuma, kuras ne tikai saliedē audzēkņus, ļauj iepazīties ar citu skolu audzēkņiem, bet arī dod pārliecību, ka mūzikas literatūras mācību priekšmets nav tikai garlaicīgs un neinteresants, bet ir aizraujošs, pētniecisks un pats, galvenais, arī noderīgs! Tāpēc es noteikti piekrītu viedoklim, ka skolotājam ir jāmācās, jāievieš jaunas metodes un pats galvenais- ir jāmainās!

Informāciju sagatavoja:
Bauskas Mūzikas un mākslas skolas direktore, mūzikas literatūras skolotāja Anita Velmunska

©2024 LMIIA

Search