Februāra sākumā Vidzemes reģiona mūzikas skolu direktoru sanāksmē tika izvirzīta ideja par mūzikas teorētisko priekšmetu skolotāju tikšanos. Solfedžo un mūzikas literatūras skolotāju ikdiena ir darbs, kas parasti “nekāpj uz skatuves”, un ārēji šķiet nemanāms, tomēr mūzikas teorija ir stūrakmens visā mūzikas mācīšanās sistēmā ...
Februāra sākumā Vidzemes reģiona mūzikas skolu direktoru sanāksmē tika izvirzīta ideja par mūzikas teorētisko priekšmetu skolotāju tikšanos. Solfedžo un mūzikas literatūras skolotāju ikdiena ir darbs, kas parasti “nekāpj uz skatuves”, un ārēji šķiet nemanāms, tomēr mūzikas teorija ir stūrakmens visā mūzikas mācīšanās sistēmā, un pedagogiem vienmēr nepieciešams būt radošiem un interesantiem, mācot tik sarežģīto mūzikas valodas gramatiku - solfedžo.
22. februārī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pulcējās vairāk nekā pussimts skolotāju. Atsaucība bija ļoti liela, kas liecina par interesi un vēlmi sanākt kopā, gūt jaunas idejas, pilnveidoties, satikt vienam otru un kopīgi apspriest esošā mācību priekšmeta pedagoģijas un metodikas jautājumus.
Semināra galvenā tēma bija “Solfedžo stundu satura un mācīšanas metožu pilnveidošana”. Skolas direktors Vigo Račevskis atzina, ka nepietiek tikai ar zināšanu un faktu nodošanu audzēkņiem, bet zināšanas ir jāmāca lietot. Uz semināru bija uzaicināta Narmadas Tautas skolas mācībspēks Anda Pēkšēna, kura savā stāstījumā salīdzināja dažādu paaudžu vērtības un aicināja pedagogus atrast to, kas motivē un virza katru paaudzi.
Savā pieredzē dalījās AKCMV pedagoģe Ieva Lapšāne, iepazīstinot semināra dalībniekus ar Marijas Montesori pedagoģiskām metodēm. Skolotāja akcentēja, cik svarīga loma ir bērna individuālai attīstībai un videi ar didaktiskiem materiāliem, bērns tādējādi gūst prieku no mācīšanās. Šāda pieeja ieinteresē darbam kustīgos, satrauktos un bieži IT pārņemtos skolēnus.
Savukārt pedagogi Anitra Rause un Ivars Rausis kopīgi ar pedagogiem darbojās koncentrēšanās, koordinācijas un saskarsmes aplī. Tā kā daļa no mūsdienu skolēniem ir tālu no patiesās dzīves harmonijas, tad “satikties ar sevi” un būt klusumā, kā izrādās, ir ļoti grūti. Skolotāji uzskata, ka šādi Montesori vingrinājumi ir vērtīgi un jēgpilni ne tikai vispārizglītojošās skolās, bet arī mūzikas skolās.
Ar savu redzējumu par kompetencēs balstītu pedagoģisko modeli un mūzikas mācību metožu pielietojumu mācību procesā dalījās pedagoģe Elita Zviedrāne. Tika uzsvērts, ka mūsdienu skolotājs ir ne tikai mācību procesa organizētājs un vadītājs, bet arī improvizētājs un prognozētājs. Pedagogi tika iepazīstināti ar mūzikas programmas solfeg.io lietotni, lai, to pielietojot, varētu panākt lielāku audzēkņu ieinteresētību solfedžo apguvē. Skolotāja uzskata, ka digitālais laikmets prasa nemitīgu pilnveidošanos un mācīšanos, un skolotājam nepieciešamas zināšanas ne tikai mūzikā, pedagoģijā un metodikā, bet arī psiholoģijā, tehnoloģijās un valodās.
Dienas otrajā daļā pedagogi strādāja grupās, aktīvi līdzdarbojās, kā arī piedalījās diskusijā par solfedžo mācīšanu. Semināra laikā tika noskaidrots, kas pedagogiem ikdienas darbā ir un kas pietrūkst, lai veiksmīgi realizētu mūzikas teorijas priekšmetu. Ko pārrunāt bija ļoti daudz, jo darba pieredze, tradīcijas un iestrādes radošajā sfērā katrai skolai ir nedaudz citādākas.
Semināra noslēgumā visiem interesentiem bija iespēja noklausīties koncertlekciju veltītu komponista J.Haidna 285.jubilejai. J.Haidna skaņdarbus izpildīja mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi. Koncertlekciju vadīja pedagoģe Benita Zvīgule.
Informāciju sagatavoja:
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas projektu vadītāja Elīna Eglīte