21.februārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Akmens zālē uz ikgadējo kopsapulci bija aicināti visi Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas (LMIIA) skolu pārstāvji, lai apspriestu mūsu skolām svarīgus jautājumus. Šogad bija kārta arī asociācijas domes pārvēlēšanai.

Diemžēl dažādu iemeslu dēļ uz mūsu tikšanos bija ieradušies pārāk maz dalībnieku, lai būtu kvorums, tādēļ lēmumu pieņemšana un LMIIA domes pārvēlēšana notika jau nākošajā izsludinātajā sapulcē šī gada 8.martā Jāzepa Mediņa Rīgas 1.Mūzikas skolā.

Svarīga mūzikas skolu pastāvēšanā ir sadarbība starp trim pakāpēm – mūzikas skolām, mūzikas vidusskolām un mūzikas augstskolu.

Pēdējā laikā pastiprinātu uzmanību esam pievērsuši mūzikas teorētisko mācību priekšmetu pasniegšanai mūzikas skolās, vēlamies apzināt, kādas ir galvenās problēmas. Jau pērnā gada vasarā sākām veidot nepieciešamo mācību līdzekļu sarakstu. Lai uzzinātu, kādām pārmaiņām gatavojas mūzikas akadēmija mūzikas teorētisko mācību priekšmetu pasniegšanā, uz tikšanos bija uzaicināts JVLMA akadēmiskā darba prorektors asociētais profesors Valdis Bernhofs. Viņš sacīja, ka JVLMA kā vienīgā augstākā mūzikas izglītības iestāde šobrīd ir gatava izmaiņām un jaunai domāšanai, taču respektējot arī tradīcijas. Mūsu mūzikas augstskola ir gatava ieviest pilnīgi jaunu izglītības sistēmu - modulāro izglītību.

V.Bernhofs īsumā raksturoja problēmsituācijas. Tātad – pirmā problēmsituācija jeb ilūzija: mēs zinām, ka darbojamies uz ļoti senām tradīcijām un mūsu teorētiskie priekšmeti ir bijuši ļoti spēcīgi. V.Bernhofs dalījās pieredzē par pasaulē notiekošajiem solfedžo konkursiem, tajos piedalās dažādu profesiju mūziķi. Neviens no mūsu pašiem spējīgākajiem studentiem to nespētu izdarīt – tā varētu noraksturot šo konkursu, cik augsts līmenis ir tajos. Mūsu mūzikas teorija balstās uz konstrukcijām, kuras iemācām, bet mēs tās nevaram automātiski tālāk pārnest dzīvē. Mūs interesē, kādas ir iestājeksāmenu prasības JVLMA?

Vidusskolu būtiskākais uzdevums ir dot prasmi un iemaņu strādāt ar materiālu. Šīs prasmes un iemaņas mēs gribētu pārbaudīt, kad reflektants stājas mūzikas akadēmijā. Stājoties JVLMA būs papildprasība diktāts kā dzīvās mūzikas piemērs un tas būs tā strukturēts, lai ar to tiek galā gan tie, kam šīs iemaņas nav tik augsti attīstītas, gan tie reflektanti, kam tās ir augsti attīstītas.

Pamatā mūsu problēma, salīdzinot ar ārvalstu studentiem, ir tā, ka ārvalstu students zina mazāk, bet ar tām zināšanām operē daudz labāk. Mūsu students atskaitās par faktiem, bet nerāda iemaņas. Eiropas līmenī mums daudz kas jāmaina. Piemēram, klausīšanās analīze, klausīšanas bez partitūras, prast orientēties akustiskā materiālā. Jādomā, kā vidusskola to varētu realizēt, saprotot arī, ka augstskolā var būt šie izlīdzinošie kursi, ja audzēkņi nāk no tā saucamās parastās vidusskolas.

V.Bernhofs atzīst, ka tā ir problēma, ja studiju laikā nekur netiek atļauts iedziļināties. Kāpēc to informāciju, ko pasniedzējs lasa, nevar iegūt citādā veidā? Šobrīd informāciju var atrast. Mēs gribam šo skrējienu saknē iznīcināt. Mēs āri varētu pierādīt, ka no viena komponista, ja par šo komponistu pamatīgi izstudē, var apaudzēt ar informāciju. Šobrīd ir vēlme iedot studentam pēc iespējas vairāk zināšanas.

Mūzikas teorētiskajiem priekšmetiem jābūt uz prasmju un attieksmju veidošanu, caur iemācītu komponistu daiļradi. Mūzikas skolā jāņem vērā vēl viens spēcīgs faktors – motivēšana. Saturam ir jābūt pielāgotam. Iesācējiem jāļauj vispirms vispār ar mūziku sadraudzēties. Kā motivēt audzēkņus? Ja varētu nodalīt tos, kuri jau spēj un grib no tiem, kuriem mūzika ir patikas līmenī, būtu izcili, tā Valdis Bernhofs. Aicinājām arī turpmāk V.Bernhofu sadarboties ar LMIIA un mūzikas skolu teorētisko priekšmetu pedagogiem. Lai notiktu pārmaiņas, mums jāsāk ar pedagogu sagatavošanu.

Iveta Biķerniece, Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas direktore, ierosināja, izmantot piemēru no vispārizglītojošām skolām, kur tiek veidots pilotskolu projekts, kur mācās, uz kurām brauc skatīties. Praksē redzēt ir vislabāk, ir jāatrod skolas, kuras, pašas pieteiktos un to varētu brīvprātīgi pieņemt.

LNKC direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos - Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītājs Andis Groza, runāja par divām lietām – saturs un pedagogu apmācība. No pagājušā gada LNKC ir sācis apmeklēt izglītības iestādes. Visās skolās jābūt vienotai izpratnei par to, kādam ir jābūt izglītības procesam, cik audzēkņiem jābūt klasē, kādas ir noslēguma prasības, kādas ir prasības, stājoties nākamajā līmenī. Vai šis posms – pāreja no mūzikas skolām uz mūzikas vidusskolu, apmierina mūzikas vidusskolas? Paralēli tam notiek izglītības programmas akreditācijas process. Tiek izskatīts pedagogu izglītības un skolās trūkstošo pedagogu jautājums. Turpinās arī darbs pie nākamo valsts konkursu nolikumu izstrādes un pie atskaites formas valsts konkursiem.

LNKC pastāvīgi domā par profesionālās pilnveides kursiem. Piemēram, Cēsīs bija priekšlikums, ka pedagogiem vajag kursu tēmas arī par citām nozarēm, kā dažādu bērnu vecuma īpatnības un atšķirības u.tml. A.Groza aicināja būt aktīviem, jo LNKC ir gatavs uzklausīt priekšlikumus, kādas tēmas mums interesē. Ja esam bijuši uz kādiem labiem un interesantiem kursiem, varam ieteikt uzaicināt lektoru.

Izglītības sistēmas eksperte Elita Barisa pastāstīja, ka metodiskie norādījumi par programmu īstenošanu tika pilnveidoti tāpēc, lai būtu godīgi pret audzēkņiem, pret skolotājiem, pret sabiedrību un lai skolas strādātu līdzvērtīgi. Par akreditācijas jautājumu E.Barisa teica, ka stingrāk eksperti vērtē skolu materiāli tehnisko nodrošinājumu un mācīšanas procesu.

Runājām par pedagogu izglītības jautājumiem. Šobrīd notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” grozījumiem. Lai mācītu kādu priekšmetu, skolotājam ir jābūt atbilstošai izglītībai. Ja nepieciešams, pedagogiem ir iespēja nokārtot kvalifikācijas eksāmenu un iegūt kvalifikāciju, piesakoties ārpus formālās izglītības veidā apgūto zināšanu eksāmenā. Šobrīd mūsu Profesionālās izglītības kompetences centros (PIKC) ir iespējams nokārtot kvalifikācijas eksāmenu jebkuram instrumentam, taču tas ir maksas pakalpojums.

Skolās par pedagogiem strādā arī studenti, tādēļ skolas vadītājam ir jāzina, kāda būs kvalifikācija un ieraksts diplomā, beidzot augstskolu. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka visiem skolotājiem ir jābūt pedagoģiskajai izglītībai. Uzdodot mūsu viesiem dažādus jautājumus, izraisījās spraiga diskusija par nepieciešamo izglītību pedagogam, kurš drīkst pasniegt mūzikas teorētiskos priekšmetus. Šķiet, ka šis jautājums joprojām ir atklāts.

Tikāmies arī ar Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni. Viņa sacīja, ka šajā gadā būs padziļināts pētījums par skolu mūsu sistēmā. Ceram, ka šajā pētījumā parādīsies indikācijas par tām lietām, kuras mēs varam labot un sakārtot paši savā starpā, pārskatot to, kā mēs organizējam darbu. D.Vilsone norādīja uz izaicinājumiem, ar kuriem būs jāsaskaras nākotnē. Ļoti daudzi bērnu vecāki izvēlas mūsu izglītības sistēmu, izvēlas sūtīt bērnus mūzikas skolās, mēs esam palikuši kā garīgās attīstības iespēja mūsu bērniem. Tādēļ ir spriedze par papildus līdzekļu piesaisti. Kultūras ministrijai ir jāatrod līdzekļi, lai varētu celt pedagogu algas, kaut arī Kultūras ministrijai faktiski nav iekšējo rezervju. Visā mūsu skolu tīklā sāk iztrūkt pedagogu. Pētījums iedos kartējumu, lai sāktu risināt pedagogu piesaisti skolām un pārskatīt, ar kādu izglītību var strādāt mūsu mūzikas skolās.

Lielas cerības liekam uz izveidotajiem Profesionālās izglītības kompetences centriem (PIKC), redzot tos kā gan metodiskos centrus, gan PIKC-i varētu būt resursi tām specialitātēm, kam nākotnē trūkst profesionāļu, veidoties par profesionāļu kalvēm.

Izglītības sistēmas eksperte Ina Masule aicināja pareizi ievadīt VIIS sistēmā dokumentu, piemēram, sertifikātus. Direktoram ir lielāka atbildība par savu pedagogu personāliju izvēli un atbildība par mācību darba rezultātu.

Noklausījāmies arī LMIIA priekšsēdētāja A.Broka ziņojumu par paveikto 2017.gadā, 8.marta sanāksmē klātesošie vērtēja asociācijas darbu ar atzīmi “labi”.

Mūs kopsapulcē daudz runājām arī paši, uzklausot dažādus direktoru jautājumus un problēmas – par konkursu rīkošanu, par vērtēšanu konkursos, par pieredzes apmaiņas braucienu organizēšanu, par darbību EMU. Iepriekšējā gadā lēmām, ka jāorganizē konference “Mūzikas izglītība Latvijā vakar, šodien rīt”, tādēļ ikviens ar mūzikas skolām saistīts cilvēks ir aicināts piedalīties konferences sagatavošanas procesā un uzstāties tajā.

Revīzijas komisijas ziņojumu nolasīja Maruta Balode.

Asociācija mums ir vajadzīga, kritiskās situācijās būtu klausītāju pilna zāle, jo darbojoties visām mūzikas skolām kopā, mēs esam spēks un tad arī varam kaut ko panākt. Mūsu darbībai ir jāturpinās arī “mierīgos” apstākļos, izvirzot un risinot dažādus mums svarīgus jautājumus.   

Informāciju sagatavoja:
Ligita Zemniece