Vai skolēnu Dziesmu un deju svētkiem šovasar ir jānotiek? 

• Pašreizējā situācijā svētki būtu pilnīgi neloģiski, jo rodas daudz pretjautājumu - kā veidosies kopkoris - no 10 personu grupām? un kori nav satikušies kopš mācību gada sākuma. Tie nav profesionāļi - sanāks un dziedās no lapas, tie ir bērni, kuri apgūst šo pieredzi. Ar dejotājiem tāpat. Svētki ir pacietīga un sūra darba augļi, bet šobrīd tā ir tikai labā griba, jo repertuārs apgūts individuāli. Un kā tad organizatoriskie jautājumi - cik personas atvedīs, aizvedīs, pabaros? Kaut uz vienu dienu - tā būtu nepiedodama finanšu līdzekļu izšķiešana,  kas nesniegs gandarījumu nevienam, ja nu vienīgi tiem, kam saistībā ar šo paredzētas ne mazas algas.

• Mans viedoklis- ja tas būs virtuāli, tad nevajag, tas nav nopietni:)

• Skolēnu Dziesmu un deju svētki pēc optimistiskākā scenārija, kad bērni vairāku dienu garumā pa grupām ,,Piedzīvotu Dziesmu svētku sajūtu", manuprāt, nav pieņemama vairāku apstākļu dēļ. Zinu, ka pilnīgi visi šai procesā iesaistītie ir pelnījuši Svētkus, Gandarījumu par līdz šim ieguldīto darbu. Es mēģinātu noorganizēt ekskursijas uz Rīgu ar Dziesmu svētku estrādes apmeklējumu, Daugavas stadiona apmeklējumu, varbūt Zoodārza apmeklējumu, garšīgām pusdienām, pilnīgi visiem, kuri bija līdzšinējo periodu gatavojušies, ne tikai tiem, kuriem vecāki šovasar atļautu piedalīties koncertos Rīgā, bet pilnīgi visiem. To varētu saorganizē visas vasaras garumā, pa skolām, neradot nevienam drošības riskus, nepārslogojot pedagogus un audzēkņus ar nevajadzīgu psiholoģisko slodzi vasarā un pat ar vainas apziņu, ka ,,Es savējos neaizvedu uz Dziesmu svētkiem". 

• Mans viedoklis- nav jānotiek.

• Tas būtu pašmērķīgi. Situācija NAV stabila un NAV prognozējama.

• Esmu piedalījusies Dziesmu svētku sagatavošanā VJC darba grupā .Tas ir milzīgs un komplicēts darbs. Ja ierastā ritmā uz to aktīvi strādā veselu gadu, tad šajos apstākļos, kad NAV iestrādnes - tas nav iespējam.

• Nav vērtības dziesmu svētkiem tādā formātā, kādus šovasar plāno īstenot. Vispirms būtu jānogaida un jāatgriežas normālās darba režīma sliedēs un tad jārīko Dziesmu svētki, kad tas būs iespējams Mežaparkā ar publiku, gājienu, utt.ari vairāk nespriedelēšu- argumenti,tam lai svētki nenotiktu, vēl ir daudz vairāk....

• Mani kā kora diriģenti viss šis attālinātais mācību process ir ļoti nogurdinājis un es neredzu jēgu darbam ar kori šādos apstākļos. Reāli koris nav dziedājis kopš novembra mēneša, bet individuāli ne katrs dziedātājs spēj intonatīvi pareizi nodziedāt savu balsi. Vasarā visi būs brīvlaikā, vai būs iespējams dziedātājus sapulcināt, cik tas būs droši.... Tādēļ es vairāk esmu pret Dziesmu svētku organizēšanu šovasar. Bet, ja, tomēr viss tiks organizēts, virzīts, ka svētki noteikti būs un ir jāpiedalās, tad arī darīšu visu, kas manos spēkos, lai atbalstītu šo pasākumu.

• Uzskatu, ka epidemioloģisko iespēju robežās skolēnu Dziesmu un deju svētkus vajadzētu rīkot. Tos jārīko pa reģioniem, ieskaitot Rīgu, ievērojot distancēšanos, dalībnieku skaitu, iespējams bez skatītājiem. Tas prasītu lielu organizatorisko darbu, un, iespējams, tam jau ir par vēlu... Reizē, nevar zināt kādi apstākļi mūs sagaida Augustā. Protams, nedrīkstētu pieļaut vīrusa izplatību skolēnu starpā, bet reizē svētki un ar tiem saistītā socializēšanās iespējams, kādu skolēnu glābtu no ilglaicīgām psiholoģiskām traumām, kas saistītas ar nespēju tikties vienaudžiem klātienē. Manuprāt, skolēnu mentālā veselība šobrīd ir jāvērtē gandrīz vai svarīgāk par vīrusu! Par to šobrīd tiek runāts nepietiekoši. 

• Uzskatu, ka skolēnu svētkus ir jāmēģina rīkot, protams, ievērojot visus epidemiloģiskos ierobežojumus un respektēt epidemioloģisko situāciju. Prātīgākais būtu rīkot svētkus reģionālā līmenī - tur būtu mazākas loģistikas problēmas utt. Protams, vajadzētu respektēt un ņemt vērā Edurio aptaujā pausto viedokli - gan no skolas puses, gan no vadītājiem un, it īpaši, skolēnu vecāku nostāju, lai redzētu, kāds ir aptuveni reālais dalībnieku skaits, kas ir gatavi to darīt. Mani, personīgi, neuzrunā argumentācija, ka, ja situācija tiešām ir tik slikta un mēs nevaram rīkot tos šogad, tad svētki tiek vienkārši atcelti un gaidām 2025. gadu. Paustais arguments: Mēs nevaram zināt, kāda būs situācija nākamgad. Jā, mēs tiešām to nevaram zināt, bet, tomēr, notiek vakcinācijas proves, veidojas pūļa imunitāte. Varbūt tomēr būtu iespēja nākamgad īstenot kaut reģionu līmenī, ja to nevarēs šogad.

• Šī brīža situācijā noteikti esmu PRET dziesmu svētkiem šajā vasarā. Rīkosim, kad tas būs epidemioloģiski droši - un tad ar vērienu. 

• Nu kādi tur svētki, ja mūzikas skolās klātienē  strādāt vēl arvien nedrīkstam. Faktiski normāls darba process beidzās pagājušā gada 12.martā.Ne tikai svētku repertuārs ir aizmirsts (un simf.orķestriem pat īsti noteikts nebija, ko tad galu galā spēlēs), bet arī individuālais audzēkņu spēles līmenis ir ievērojami krities, mēnešiem ilgi strādājot tikai zoomā vai Whattsappā. Vai tiešām svētku organizētāji domā, ka skolēnus var ieslēgt kā datoru, un tie jebkurā laikā un vietā tūlīt spēlēs un dziedās? Un skolotāji ir dzelzs veči, kas nu visu vasaru bez atvaļinājuma mēģinās iedīdīt pāris mēnešos to, ka bija jāapgūst gada laikā? Šoreiz - kategoriski nē! Uzspēlēt un uzdziedāt savas skolas pagalmā varam tāpat,
  bet tie jau nav Dziesmu svētki.
  Toties man ir pretjautājums - vai tad kāds beidzot nevarētu pateikt  IZM, KM un citiem lemjošajiem ļaudīm, ka profesionālās ievirzes skolās (vismaz mūzikas) darbs pamatā notiek individuāli un tādēļ ideja strādāt grupās līdz 10 vai 5 cilvēkiem ārtelpās ir vienkārši absurda. Vai tad man tagad ar visiem saviem 10 vijolniekiem stāvēt uz ielas un mācīt viņus vienlaicīgi? Un, ja jau tagad ir iespējas daudzviet skolās strādāt klasei klātienē, tad varbūt tomēr var atļaut mūzikas skolās individuālās stundas ne tikai beidzējiem. Ne jau klavierspēle izraisa to slimību...

• Manuprāt, Dziesmu un deju svētki ir latviešu tautas skaistākā tradīcija un lielākā kultūras vērtība. Ne velti mēdz teikt, ka latvieši ir dziedātāju tauta. Arī padomju okupācjas laikā latvieši nepārstāja dziedāt un Dziesmu svētki tika organizēti. Tiesa, mēs tolaik atradāmies zem brutālas varas, un mūsu tautas pašnoteikšanās spārni tika aplauzti, taču mēs, latvieši, nepazaudējām dziesmu! Arī šajā pandēmijas laikā mums nevajadzētu atstāt novārtā mūsu tradīcijas un kultūras vērtības, bet, jo īpaši neaizmirst to, ka mēs protam un varam dziedāt! Tieši šī mīlestība uz dziesmu latviešus ir izvedusi cauri smagiem posmiem tautas vēsturē. Līdz ar to es ceru, ka Dziesmu un deju svētki šogad notiks, lai gan citādākā formātā, domājot par  bērnu un jauniešu veselību.  Ceru uz organizatoru radošumu atrast nestandarta pieeju, nestandarta situācijām svētku rīkošanā. 

• Man kā cilvēkam, kuram ir bijusi janvārī personīga saskarsme ar Covi-19 vistiešākajā veidā ir tikai viena atbilde: Domāsim lūdzu ar galvu,- ja epidemioloģiskā situācija būs droša un vadošie ārsti to pieļaus -Tad Jā! -ja tāda lēkājoša kā šobrīd -pāri 600 jauni gadījumi dienā, tad noteikti-   Nē! Interesanti, kurš uzdrošināsies likt savu parakstu, zīmogu un uzņemsies atbildību par Dziesmu un Deju svētku notikšanu Pandēmijas laikā! Tie nav pēdējie  Dziesmu un Deju svētki! To vajadzētu atcerēties gan!