Attālināto mācību gads bija smags pārbaudījums mūzikas skolām, bet jo īpaši jaunajiem orķestrantiem.Mūsu  -Krimuldas un Limbažu mūzikas skolu jauniešu orķestris pēdējo kopīgo mēģinājumu aizvadīja oktobrī. Pēc tam  -individuālais darbs datoros un telefonos ,bet par kopspēli nācās vien sapņot.

Tādēļ ar lielu entuziasmu un prieku skolēni atsaucās aicinājumam ierasties uz kārtējo orķestra nometni, kas vienlaikus bija arī mūsu ieguldījums Skolēnu Dziesmu svētku kopējā pūrā.

Jūlija pēdējā nedēļā atkal tika ņemti rokās instrumenti , atkārtoti Dziesmu svētku koporķestra skaņdarbi , kā arī apgūts jauns repertuārs. Tāpat kā iepriekšējā vasarā nometnes darbs paralēli ritēja  2 vietās – Lādezerā un Turaidā , atsevišķi pūtējiem un stīdziniekiem, kur ar jauniešiem strādāja Krimuldas un Limbažu mūzikas skolu skolotāji – pūtēji Agris Liepiņš, Andris Kikusts, Normunds Zvejnieks, sitamo instrumentu meistars Jānis Špacs un stīdzinieki Anna Spalviņa, Indra Dundere un Inese Nelsone.Kopējos mēģinājumus  nedēļas nogalē Lēdurgā  vadīja diriģentsAivars Bunķis. Šāds darba iekārtojums bija visai apgrūtinošs, jo daudz laika tika pavadīts pārbraucienos no vienas vietas uz otru. Tomēr neviens nesūdzējās. Pēc orķestra kopā būšanas bija izslāpuši visi – gan skolēni, gan skolotāji. Mūsu orķestrī labprāt muzicē arī skolu absolventi, un arī pedagogi ne tikai māca, bet sēžas blakām pie pults. Bija prieks atkal redzēt gan mūsu “zelta kadrus” – Elīzu, Kristoferu, Ralfu,  -nu jau mūzikas vidusskolu audzēkņus, kā arī Mūzikas Akadēmijas studenti Undīni , un pat tos mūsu absolventus , kas nu jau studē

citā specialitātē. Viņiem blakus orķestrī , kā jau katru gadu, iesaistījās virkne iesācēju. Domāju, tieši šī paaudžu kopā muzicēšana ir tā , kas piesaista jaunos audzēkņus, jo viņi redz, ka te ir kaut kas vairāk, nekā tikai obligātā “kolektīvā muzicēšana”. Jauki arī redzēt, kā veidojas jaunas draudzības saites, kā mazie satiek ar lielajiem. Bija jauka atmosfēŗa, ko palīdzēja veidot un uzturēt abu nometnes pušu vadītājas Evita Kurtiņa un Silvija Ozola, kā arī visi Krimuldas MMS pedagogi, kas pildīja audzinātāju lomas. Šķiet, nebija neviena disciplīnas pārkāpuma, bēŗni apzinīgi ievēroja epidemioloģiskos noteikumus, saprata, ka šais apstākļos vairāk būs spēlēšanas, nekā izklaides, jo visi kopā uz sporta spēlēm jeb pikniku pulcēties nevaram. Nometnes kulminācija bija laivu brauciens no Līgatnes līdz Siguldai – to varējām atļauties  - jo laivās sēž pa 2 , un distanci viegli ievērot. Jaunie laivinieki tika sadalīti pāros – viens “mazais “ un viens “lielais”, un , kaut arī tika iemantota ne viena vien tulzna, visi laimīgi un priecīgi nonāca galapunktā.

Jau 26. jūlijā  orķestris Krimuldā piedalījās Dziesmu svētku Saules vijas Siguldas novada posmā, atskaņojot gan A.Bunķa “Latviešu tautas dziesmas”, gan pavadot Krimuldas mazos dejotājus. Nometnes noslēgumā savu padarīto “atspēlējām” Dziesmu svētku orķestru mentoriem , ceram , ka šie kadri parādīsies kopējā svētku orkestra video koncertā.Gan N.Dreģis, gan E.Šķetris atzinīgi novērtēja mūsu orķestra spēlētos Dziesmu svētku koporķestra skaņdarbus –A.Bunķa “Miedziņš nāk” un A.Krilovas “Ceļojumu”. Diemžēl, iecerēto koncertu Limbažu pilsētas svētkos izjauca rudenīgā vētra, kas neļāva muzicēt uz estrādes. Tomēr Limbažu MMS audzēkņu koncerts Limbažu luterāņu baznīcā pulcēja krietnu skatītāju pulku, un programmu kuplināja Krimuldas un Limbažu vijolnieku ekspromts – Albinoni Adagio , ar skolotāju Ineses Nelsones un Annas Spalviņas solo.

Nometne noslēdzās ar koncertu Lēdurgas estrādē, kur vecākiem atskaņojām nedēļas laikā padarīto – gan Dziesmu svētku repertuāru, gan jaunapgūtos  skaņdarbus  -Šerloka Holmsa uvertīru, Valsi “Zem Parīzes debesīm” ar skolotājas Natālijas Meļņikovičas akordeona solo, un, pēc publikas pieprasījuma, pat tikko apgūto “Karību jūras pirātu svītu”. Arī daudz spēlētie skaņdarbi , kā piem. “Rozā Pantera” (marimbas solo Kārlis Kandavnieks) izskanēja tikpat labi kā iepriekšējā vasarā. Lēdurgas estrādē vietas bija gana, lai varētu izsēsties plaši, laiks arī bija uzlabojies, un ,saņēmuši Dziesmu svētku pateicības , visi devāmies mājās, uzkrājuši gan jaunu optimisma devu, gan pārliecību turpināt koporķestra spēli par spīti visiem šķēršļiem, kas tik bagātīgi tika likti mūsu ceļā.