Pa zeltainām rudens lapām klātu ceļu 22. oktobra vakarā Mūžībā aizgājusi izcilā kordiriģente un skolotāja Maestro Terēze Broka (1925.—2018.). Noslēdzies skaists, bagāts mūžs, kas pilnībā veltīts kora mūzikas attīstībai Latgalē.

Ilggadēja koru veidotāja un vadītāja Daugavpilī un Daugavpils rajonā, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un Latgales Dziesmu svētku virsdiriģente, Triju zvaigžņu ordeņa virsniece, daudzu balvu, tostarp Lielās Mūzikas balvas, laureāte, Daugavpils Goda pilsone, taču pati lielākā balva viņai allaž bija koristu cieņa un mīlestība, kuru viņa saņēma pārpārēm, jo pati to dāvāja tā, kā tikai māte to prot – nesavtīgi un dāsni. Terēzīte – tā viņu sauca dziedātāji, un tāda viņa arī paliks daudzu koristu paaudžu atmiņā – ar siltu, baltu gaismu apstarota.

„Kad es uzkāpju dziedātāju priekšā, tad man ir tāda kā bezsvara sajūta, es sevi pazaudēju, tie visi tūkstoši man ir viena seja, tā ir manas Latvijas seja! Tie dziedātāji man ir tik mīļi, ka man vairs nekāda uztraukuma nav. (..) es burtiski varētu lidot!” – tā par savu virsdiriģentes misiju teica pati Terēze Broka. Arī šogad XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā „Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē Terēze uznāca virsdiriģenta tribīnē, lai ar savu skaisto diriģentes žestu ievadītu kopkora dziesmu „Pūt vējiņi”, lai pēdējo reizi ielūkotos savas mīļās Latvijas sejā un nomestos ceļos tās priekšā cieņā un pazemībā, kā tikai lielas dvēseles to prot.

„Mīļā Māras zemīte! Šodien pie tavām kājām mēs kā ziedus noliekam savas dziesmas un lūdzam tikai vienu, lai Dieva svētīts ir arī turpmākais mūsu dziesmoto tradīciju ceļš uz nākamajiem Dziesmu svētkiem! ” - tā ir Terēzes Brokas rakstītā lūgšana, šos vārdus viņa mums ir atstājusi kā mantojumu.

„Aiz azara bolti bārzi, sudabreņa lapeņom...” Lai gaišs Mūžības ceļš Debesu kopkorī!

Anna Rancāne