Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola (AKCMV) - tā ir īpaša vieta, sevišķa kultūrtelpa Cēsīs un visā Vidzemes reģionā, ko gadu gaitā rūpīgi veidojuši tajā strādājošie un muzicējošie cilvēki - pedagogi personības. Tādēļ skolas 95. jubilejas gadā piedāvājam ar interviju starpniecību iepazīt mūsu pieredzējušākos pedagogus. Ciklu turpinām, ieklausoties ilggadējas AKCMV mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoģes Ludmilas Sniedzes teiktajā.

Pedagogus uz sarunu aicināja un viņu izteiktās domas apkopoja AKCMV pedagoģe Anitra Rause.

 

Intervija ar skolotāju Ludmilu Sniedzi 2019. gada augustā

A.Rause: “Skolotāja Ludmila! Jūs jau ļoti ilgus gadus darāt ļoti svarīgu, vērtīgu un nozīmīgu darbu, tēlaini runājot, - “lejat mūzikas ēkas pamatus” jeb esat AKCMV solfedžo un mūzikas literatūras skolotāja bērniem no 1. līdz 8.klasei.   Zinu, ka esat gan sirsnīga, gan arī prasīga skolotāja. Ko jums pašai nozīmē savs darbs, un vai varat sevi iedomāties citā profesijā?”

 L.Sniedze: “Vienmēr esmu domājusi, ka man ir tā laime strādāt ar viscēlāko  materiālu– jaunu cilvēku, ar viņa sapņiem, ilgām, vēlmēm. Bērnus uztveru kā spožus dimantus, kas uzmirdzēs nākotnē, nav teikts, ka tieši mūzikas sfērā.”

 

Vai piekrītat, ka cilvēks sākas no savām ,,saknēm” - savas ģimenes? Kādi ir jūsu pamatiespaidi par vietu un cilvēkiem, pie kā ,,ieradāties” – uzaugāt šajā pasaulē? Kad un kādos apstākļos tas notika? Kādas vērtības vecāki jums iemācīja.

Mani vecāki bija vienkārši darba darītāji, viņi uzskatīja, ka cilvēku vērtību nosaka pēc viņa darbiem. Ne skaista valoda, ne iztapība, vienīgi rīcībā ir cilvēka patiesā vērtība.

 

Vai ir kādas lietas, kur jūsu domas atšķiras no tā, kā jums mācīja vecāki?

Šodienas cilvēka pasaule kļuvusi daudz plašāka, ar daudzām iespējām un pienākumiem, jaunām tehnoloģijām un jaunām prasmēm, taču pamatvērtības ir tās pašas. Kā agrāk, tā arī šodien cilvēks ir tikpat ievainojams, nepieciešamība pēc panākumiem, atzinības, draugiem, ģimenes.

Nākamie nozīmīgie jauna cilvēka veidotāji ir viņa skolotāji. Kuri no jūsu skolotājiem atstājuši vispaliekošākās pēdas jūsu sirdī un  līdz ar to arī dzīvē?

Ļoti siltā piemiņā ir palikuši skolotāji Aleksandrs Grandavs un Astrīda Grandava. Astrīda Grandava pirmajos kursos mums mācīja teorijas priekšmetus, Aleksandrs Grandavs mācīja teorijas priekšmetus vecākos kursos un bija pirmais darba audzinātājs. 

Kā jūs izvēlējāties kļūt par mūziķi?

Man ļoti patika mūzika, manā bērnībā dzirdēju dziedam Imu Sumaku, apbrīnoju viņas balss diapazonu, gribējās apgūt kaut daļu no muzicēšanas prasmēm. Diemžēl dzīve ienes savas korekcijas, tā mans dzīves ceļš tika saistīts ar mūzikas teoriju, par ko nebiju nedz domājusi, nedz sapņojusi, taču 50 gadus esmu bijusi uzticīga izvēlētajai profesijai.

 

Ar kādām grūtībām jums iznāca saskarties jaunības posmā, studijās un vēlāk- darba dzīvē?

Pēc 50 darba gadiem nekas vairs neliekas grūts, esmu pārsteigta par skaistām bērnu dvēselēm, iepriecināta ar bērnu mērķtiecīgu profesionālu darbu, cenšos saprast arī tos bērnus, kam neveicas.

Attiecības “skolotājs- audzēknis” - kas tas vispār ir?

Katru stundu krājam varēšanas prasmes, socializējamies, draudzējamies, mācāmies atbalstīt cits citu.

Ko jums nozīmē jūsu audzēkņi?

Tāpat kā vecākiem bērni tiek doti uz laiku, tālāk  - viņu pašu izvēlētais ceļš. Tā arī mūsu sadarbības laikā - mācāmies, lai vēlāk varētu “lidot”.

Kādas vērtības jūs cenšaties nodot saviem audzēkņiem?

Izturību, pacietību, neatlaidību, prasmi pasmaidīt par savām neveiksmēm.

 

Kas jums dzīvē dod spēku un prieku?

Daba.

Vai ir kādas lietas, notikumi, kurus būtu savā dzīvē vēlējusies notiekam citādāk?

Šodien ar pateicību pieņemu savu dzīvi tādu, kāda bijusi, bez labojumiem.

 

Jūsu mīļākais komponists un - kāpēc tieši viņš?

J.S.Bahs - domu dziļuma, melodiskuma dažādības, harmonijas krāšņuma dēļ.

 

Jūsu novēlējums AKCMV jubilejas gadā?

Lai  skola zaļo un plaukst un top jauni talantīgi mūziķi, lai jauniem mūziķiem paveras plašas darba iespējas! Radošus panākumus!

Vai ir kas tāds, ko nepajautāju, bet ko jūs  ļoti gribētu pateikt?

Vēlētos pateikties saviem kolēģiem par lielisku sadarbību bērnu izaugsmes  veicināšanā. Paldies cien. skolotājām   Imaldai Pabiānai, Gaidai Kurcenai par regulāru savu skolēnu vērošanu, izaugsmes sekmēšanu. Ilzei Mazkalnei par teorijas grupu iesaistīšanu konkursu programmu atspēlēšanā, kad bērni mācās izteikt atzinību klases biedr(am) (enei), izvērtē savu darbu. Andai Kalniņai, Benitai Zvīgulei.