Debesis, kas šovasar Latvijā bija tik dzidras kā dzintars, raud… Daba sasaucas ar cilvēku skumjām un sērām.
Mūžībā devies Jānis Milzers – ilggadējais Saldus Mūzikas skolas klarnetes un saksofona spēles pedagogs. Mūsu Jāņonkulis – kā nereti viņu saucām mēs, kolēģi, un arī audzēkņi.
Mūzikas skolas jau vairāk nekā gadu ir darbojušās pandēmijas Covid -19 apstākļos.
Saprotot, ka mūzikas instrumentu spēlēšanas iemaņu apguve prasa klātienes nodarbības, tomēr esam bijuši spiesti pielāgoties, apgūt un pielietot visdažādākās šobrīd pieejamās tehnoloģijas. Ja pagājušajā pavasarī retais no mums bija dzirdējis par Zoom vai Meet platformām, tad šobrīd vien retais nezina, ko nozīmē pieslēgšanās stundai vai sapulcei internetā. Bijis jābūt maksimāli radošiem, jo tehnoloģijas nav cilvēks: tās bojājas, netur slodzes, tām vajag Pārklājumus. Nekad vēl tehnoloģiju ražošanas industrijai nav bijis vienlaicīgi tik milzīgs pieprasījums, kā šobrīd.
Daudzus gadus strādāju mazās lauku skolās par kora skolotāju, arī koncertmeistari korim un deju kolektīviem. Jau sen saprotu un redzu, ka jāmaina esošā Dziesmu un deju svētku uzbūve pašos pamatos. Ir mainījušies laiki, cilvēki, bet mēs stingri turamies pie padomju gadu sasniegtā augsti mākslinieciskā līmeņa tradīcijām, nogurdinošām koru skatēm un gariem mēģinājumiem, koncertiem 3 un vairāk stundu garumā, kamēr krīt. Dziesmu svētku repertuāra grāmatā 26 3 balsīgas dziesmas 5.-9. klašu koriem. Lauku skoliņā jau tā korī dzied katrs otrais skolēns. Pa kuru laiku tu viņiem to vari iemācīt, nepazudinot viņos interesi par dziesmu. Vēl jau ir Ziemassvētki, Mātes diena u.c. svētki, kuros mūžīgi nedziedāsi Dziesmu svētku repertuāru. Dejotāji gadu laikā iemācās 3 dejas, atdejo skatē un diploms ar pakāpi rokā. Pie tam lielākā daļa šo lauku bērnu gan dzied, gan dejo vienlaicīgi.
Vai skolēnu Dziesmu un deju svētkiem šovasar ir jānotiek?