Domes ziņas

Domes ziņas oktobrī

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

LMIIA Dome uz kārtējo sēdi sanāca 2013.gada 29.oktobrī. Datums tika rūpīgi saskaņots ar Latvijas Nacionālā centra direktori un topošo Kultūras ministri Daci Melbārdi, lai starp daudzajām intervijām, sanāksmēm, gatavošanos konferencei „Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei”, kuru organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, viņa veltītu laiku arī mūzikas skolu direktoriem. Sanāksmē piedalījās LMIIA Domes delegāti, no LNKC direktore Dace Melbārde, Jolanta Klišāne, Vita Cīrule, Česlavs Batņa un Māra Kalve. Asociācija joprojām nenogurstoši cīnās, lai mūzikas un mākslas skolas varētu profesionāli mācīt savus audzēkņus, un tam ir vajadzīgi priekšnosacījumi, sakārtoti Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1035 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas”.

   Domes priekšsēdētājs Aivars Broks runāja par nepieciešamību tikties tieši tagad, pirms Dace Melbārde ieņems Kultūras ministres amatu. Mēs – asociācija, vērsāmies pie Daces Melbārdes kundzes kā pie iespējamās Kultūras ministres, pie kultūras politikas veidotājas Latvijā. Šīs tikšanās vienīgais jautājums - Ministru kabineta noteikumos Nr.1035 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas” nepieciešami grozījumi. Iepriekšējā KRIIN sadarbībā neveidojas labas attiecības ar LMIIA un mūzikas skolām. Ar D.Melbārdes darbību daudz kas šajā jomā mainījās uz labu. Tika izveidota mūzikas un mākslu skolu direktoru padome un komunikācija uzlabojās. Iepriekšējā gada vasarā (2012.gadā) tika pabeigts darbs pie Ministru kabineta noteikumu Nr.1035 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas” noteikto koeficentu grozījumiem un mūsu projekts tika akceptēts. Diemžēl šis darbs apstājās. Mūsu lūgums topošajai ministrei – akceptēt šo grozījumu virzību tālāk. Šobrīd netiek prasīts, palielināt izglītības programmu izmaksas, tieši otrādi – izmaksas ir samazinātas. Tas ir metodisks solis. Šodien skolām ir svarīgi, lai būtu normāls, taisnīgs dokuments. Radošums sākas no bērnu skolas. 2008.gadā mūzikas un mākslas skolām bija 16 miljoni latu liels finansējums. Mūzikas un mākslas skolā šodien vajadzētu 12,5 miljoni liels finansējums. Tālākais kopīgi risināmais jautājums – cik audzēkņu mūzikas un mākslas skolām valsts finansēs.

   Sava ziņojuma noslēgumā Aivars Broks uzdāvināja D.Melbārdei bukletu no Latvijas Orķestru asociācijas (LOA) rīkoto Pirmo Latvijas Orķestru asociācijas festivālu Latgales vēstniecībā GORS. Tālāk saruna ievirzās par tikko izskanējušo Latvijas Orķestru asociācijas sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS rīkoto Pirmo Latvijas Orķestru asociācijas festivālu, kas norisinājās no 25. līdz 27. oktobrim Latgales vēstniecībā GORS jeb Austrumlatvijas koncertzālē Rēzeknē. Festivālā piedalījās orķestri no visas Latvijas, šajā festivālā trīs dienu garumā piedalījās 600 cilvēku. Lai šādas mūzikas aktivitātes varētu turpināties arī nākotnē un orķestri, kori un mūzikas dzīve kopumā varētu pastāvēt, no šāda viedokļa tikšanās ar D.Melbārdi mums ir ļoti svarīga. Kā atzīmēja Mārtiņš Bergs, šobrīd orķestru pastāvēšana ir atkarīga no pašvaldības, kā tā atbalsta savas skolas un orķestrus. Diemžēl, ja būs nepieciešams, pedagogi ir gatavi uz aktivitātēm, piketiem – tā Aivars Broks. Tagad topošajai Kultūras ministrei ir izdevība pateikt, ka mūzikas skolas ir vajadzīgas.

   Dace Melbārde pauda viedokli, ka Kultūras ministrija nevar nodrošināt visu, ko institūcijas nodibina. Daudzviet pat tiek mākslīgi audzēts audzēkņu skaits. Šī sistēma nav domāta, lai visiem nodrošinātu profesionālo ievirzi. Mums ir jāapzinās, cik liels ir pretendentu skaits, kas vēlas mācīties mūzikas un mākslas skolās. Ir jārunā par mācību kvalitāti, jo profesionālam darbam nevajag masas. Tāpat mums jānoskaidro, cik procentu var apmācīt mūzikas un mākslas skolas.

   Jolanta Klišāne atsaucās uz dokumentu „Radošajā Latvijā”. Būs jautājums – kāds ir profesionālās ievirzes sistēmas mērķis. Cik bērnus valsts ir gatava procentuāli apmaksāt no visu bērnu skaita? Ir jānosaka, ko apmaksā valsts, ko pašvaldība, ko vecāki. Diemžēl valstī ir zema vecāku maksātspēja, arī pašvaldības ir dažādas. Kaut arī Latvijā bērnu skaits samazinās, tomēr mūzikas skolās nav jūtams procentuāls samazinājums, varbūt mazajās lauku mūzikas skolās.

   Sanāksmē tika runāts par finansējuma sadales principu, šobrīd pastāv vienlīdzības princips, bet kā atzīmēja Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktors Roberts Liepiņš, ir jāmaina sadales princips. Tas jāveido, izejot no katras skolas kvalitātes. Runājām arī par skolu akreditācijas principu. Ir jāpacīnās par iespēju akreditēt skolas kultūras ministrijas sistēmā, nevis izglītības ministrijas sistēmā.

   Dace Melbārde atzīmēja, ka mēs esam vienoti atziņā, ka profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolā mācās bērni, kam ir talanti. Tāpat mums jāizzin, kā interešu izglītība mijiedarbojas ar mūsu darbu. Profesionālās ievirzes izglītības atslēgas vārds ir talants. Par esošajām 10V programmām Dace Melbārde ierosināja, ka jāuzaicina skolas, kas strādā ar 10V programmām, lai dalītos pieredzē.

   Jolanta Klišāne raksturoja situāciju Rīgā, kur procentuāli sadārdzinās profesionālās ievirzes izglītība, jo Rīgā uz visu iedzīvotāju skaitu ir tikai deviņas mūzikas un mākslas skolas.

   Runājām par pedagogu tālākizglītības nodrošināšanu, jo bez izglītotiem pedagogiem nav tālākas nākotnes.

   Rezumējot mūsu tikšanos LNKC ar Daci Melbārdi, atzīmējām, kas darāms tālāk. Pirmkārt, tas ir jautājums par izmainām koeficentos MK noteikumos, otrkārt, izglītības kvalitātes jautājums. Nākotnē jāveido sistēma, kā izstrādāt skolu kvalitātes vērtēšanas sistēmu.

   Oktobrī notika arī LMIIA pārstāvju tikšanās ar Latvijas Republikas Saeimas deputātu Reformas partiju. Reformu partijas deputātu frakcija pieņēma zināšanai viņiem sniegto informāciju. LMIIA pārstāvji nevērsās ar prasību palielināt algas, bet prasīja mainīt koeficentu Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1035 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas”. Kā atzīmēja Roberts Liepiņš, tad mums ir jāpārliecina sabiedrība, deputātu frakcijas Saeimā par mūzikas skolu nozīmīgumu. Ir jāveido saraksts ar izcilu mūzikas skolu absolventu vārdiem un jāpierāda mūzikas skolu nozīme un nopelns šo audzēkņu izglītošanā. Saraksts ir jāveido gudri, iekļaujot tajā visu Latvijā ievērojamo cilvēku vārdus. Piemēram, varētu apkopot datus par mūziķiem, kas spēlē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, arī tos, kas darbojas Latvijas Nacionālajā operā utt. Būtu lietderīgi veikt pētījumu, kādās mūzikas skolās šie mūziķi ir mācījušies.

   Iesākumā katra Latvijas mūzikas skola apkopo informāciju par saviem absolventiem, kuriem ir tālāki sasniegumi dzīvē, kuri ir pazīstami plašākā sabiedrībā (liela daļa skolu jau to dara).

   Darbs ir nemitīgi jāturpina un LMIIA ir jāstrādā ar visām Saeimas frakcijām, ir jādodas arī pie Saskaņas centra un jārunā par bērniem, par kas mācās mūzikas skolās un mūzikas izglītības nozīmi.

   Novēlu visām skolām labu sadarbību ar pašvaldībām un turpināt darbu sabiedrības izglītošanā!

 

   Latvijas Mūzikas Izglītības Iestāžu asociācija apsveic Daci Melbārdi ar stāšanos Kultūras ministres amatā un vēl veiksmīgu darbību!

Informāciju sagatavoja: 
Ligita Zemniece, Tukuma mūzikas skolas direktore

©2023 LMIIA

Search