Pēc garāka pārtraukuma 24. jūlijā kopā pulcējās Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas Dome. Tika apspriesti dažādi aizvadītā laika periodā aktuāli jautājumi.
Īsi pirms laika, kad visā valstī tika izsludināti ar vīrusu COVID- 19 saistītie ierobežojumi, reģionos paspēja notikt LNKC rīkotās apspriedes, kuru mērķis bija konkretizēt profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu stundu plānus un programmas atbilstošus mūsdienu vajadzībām un prasībām (apkopojuma par reģionālajo sanāksmju rezultātiem no LNKC nozaru speciālistiem vēl nav.).
Klātesošie dalījās iespaidos ar reģionālajās sanāksmēs runāto un secināja, ka visā valstī viedoklis par nepieciešamo profesionālās ievirzes mūzikas skolās neatšķiras un tas sakrīt ar LMIIA viedokli.
Tā pamatā ir vienota nedalāma profesionālās ievirzes apmācības programma no 1. līdz 8. Klasei, nešķirojot ne vājākajos un stiprākajos, ne pieejamībā un izcilībā. Visiem audzēkņiem obligāti jāsaglabā 2 tarificētas specialitātes sundas nedēļā. Pievērst lielāku uzmanību mācību procesā tik svarīgajai kolektīvajai muzicēšanai, paredzot tai lielāku tarificētu stundu skaitu. Tāpat uzsvērta nepieciešamība palielināt finansējumu koncertmeistaru stundu apmaksai, kas ir vitāli nepieciešama mācību norises satāvdaļa gan profesionālās ievirzes, gan mūzikas vidusskolas apmācības laikā. Nedrīkst aizmirst, kā katras skolas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ietekmē tās dzīvotspēju. Tāpēc jādomā par koeficienta piemērošanu atkarībā no tās atrašanās vietas. Labi zināms, ka no valsts mērķdotācijas tiek finansēti tikai daļa audzēkņu. Pārējos finansē pašvaldība. Ļoti bieži pašvaldība piešķir tikai daļu no nepieciešamās summas, tā veidojot lielu nevienlīdzību starp vienā nozarē strādājošajiem vienas kvalifikācijas pedagogiem. Visām šīm prasībām būtu jābūt pamatā, ja Latvijā mūzikas izglītības sistēmas mērķis ir izglītot gan profesionālus mūziķus, gan saglabāt Dziesmu svētku kustību, gan audzināt izglītotus klausītājus.
Aktuāls jautājums ir mūzikas vidusskolu profesionālās izglītības standartu pilnveidošana un noteikšana. Laikā, kad pedagogu vidū strauji notiek paaudžu maiņa, ļoti nepieciešams būtu pieņemt likumu, kurš ļautu pēc mūzikas vidusskolas beigšanas beidzējiem strādāt profesionālās ievirzes mūzikas skolās par pedagogiem ar pēc iespējas plašāku kvalifikācijas spektru, obligāti nepieprasot papildus 72 stundu pedagoģijas apmācības kursu augstākajā mācību iestādē, kā tas notiek šodien. Domes locekļi atkārtoti uzsvēra šo 72 stundu nelietderību, kurās neko jaunais speciālists neiegūst ne teorētiskajā, ne praktiskajā ziņā, bet veltīgi iztērē naudiņu no jau tā skopās jaunā speciālista algas. Domes locekļi Vigo Račevskis un Aivars Broks, kuri reizē ir arī mūzikas vidusskolu direktori, uzsvēra vidusskolu iespējas nodrošināt pedagoģiskās prakses, metodikas, pedagoģijas un psiholoģijas apguvi mūzikas vidusskolās profesionālu, pieredzējušu pedagogu vadībā.
Atgriežoties pie mūzikas izglītības mērķiem un to īstenošanas ceļiem Latvijā, Domes locekļi nolēma vēlreiz pārskatīt šobrīd mūzikas apmācībā esošos normatīvus, balstoties uz realitāti un mūsdienu prasībām. Iespējams, pilnveidot mūzikas apmācības modeli, kuru īstenojot varētu izaugt mūzikas mīļotāji un Dziesmu svētku dalībnieki; profesionāli mūziķi; profesionāli pedagogi, kuri vēlētos strādāt visā Latvijas teritorijā, un kuru atlīdzības modelis atbilstu mūsdienu prasībam. Mums jāzina, kādam būtu jābūt vēlamajam ceļam, lai to ietu, lai to atbalstītu likumdevēji.
Laikā, kad Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) izsludināja jaunu ekspertu komisiju veidošanu, LMIIA Dome par ekspertu Mūzikas nozarē izvirzīja Madonas Mūzikas skolas direktoru, LMIIA Domes locekli Mārtiņu Bergu. Viņš tika apstiprināts, un ir sācis pildīt savus pienākumus, izskatot jau pirmos projektu pieteikumus. Mārtiņš Bergs, komentējot savu darbību VKKF ekspertu komisijā, stāstīja, ka iesniegto projektu vajadzības naudas izteiksmē ir teju 2 reizes pārsniegušas esošo budžetu. Tāpēc ir pieņemts lēmums atbalstīt pēc iespējas vairāk projektu, bet piešķirot tikai apmēram pusi no prasītajiem naudas līdzekļiem. Sekojot līdzi VKKF izsludinātajiem Projektu iesniegšanas termiņiem, noteikumiem un prasībām, var rast iespēju kaut vai daļēji finansēt daudzveidīgas mūzikas norises. Vēršam uzmanību, ka VKKF ir izsludināts arī projektu konkurss, kurš ir saistīts ar profesionālās ievirzes mācību iestāžu darbu.
LMIIA ir arī Eiropas Mūzikas skolu asociācijas (EMU) biedre. Sakarā ar vīrusa izraisītsjiem ierobežojumiem, EMU Ģenerālā asambleja no marta tika pārcelta uz šā gada decembra mēnesi. Klātesošie atbalstīja iespēju LMIIA Domes delegātiem apmeklēt EMU Ģenerālo asambleju. LMIIA Domes priekšsēdētājs Aivars Broks pēc EMU lūguma ir informējis sadarbības partnerus, kā Latvijā ir veicies ar attālināto mūzikas apmācību. Sakarā ar priekšrocību, ka lielākā daļa mūzikas izglītības mūsu valstī nav privāta, bet to lielā mērā finansē valsts, varam teikt, ka Latvija līdz šim, iespēju robežās, ir tikusi galā ar mācību procesu arī šajos apgrūtinātajos apstākļos.
Šā gada marta mēnesī LMIIA plānoja asociācijas biedru pieredzes apmaiņas braucienu uz Igauniju. CORON-19 vīrusa ierobežojumu dēļ tas tika atcelts. Sakarā ar tuvākās nākotnes neprognozējamību, brauciens uz Igauniju varētu tikt pārcelts uz 2021.gada pavasari.
Kopš LMIIA pastāvēšanas sākuma, tikko vēl Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas diektors, diriģents Roberts Liepiņš, ilgus gadus pašaizliedzīgi rūpējies par mūzikas izglītības sistēmas saglabāšanu un nostiprināšanu Latvijā. Vairākus gadus viņš bijis arī LMIIA priekšsēdētājs. LMIIA Dome vienbalsīgi izvirzīja Robertu Liepiņu Valsts apbalvojumam sakarā ar lielo ieguldījumu Latvijas mūzikas izglītības sistēmas saglabāšanā un nostiprināšanā un sakarā ar savu profesionālo ieguldījumu Latvijas kora žanra attīstībā un Dziesmu svētku kustībā. Robertam Liepiņam tiek piešķirts arī LMIIA Goda raksts.
Materiālu sagatavoja:
Līga Paukšte