Šī mācību gada pirmās rudens brīvdienas mūs – Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskā orķestra dalībniekus - aizveda atpakaļ vasarā. Devāmies ceļojumā uz Sardīniju – prom no Latvijas vēlā, lietainā rudens dienā, cauri Polijai, Čehijai, Austrijai, līdz sasniedzām Itāliju, kur laiks jau bija pavisam vasarīgs – tā tas bija visu šo nedēļu.
Pirms diviem gadiem orķestris piedalījās festivālā Krakovā, kur uzstājāmies vienā koncertā kopā ar Sardīnijas vīru kori.
Šī mācību gada pirmās rudens brīvdienas mūs – Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskā orķestra dalībniekus - aizveda atpakaļ vasarā. Devāmies ceļojumā uz Sardīniju – prom no Latvijas vēlā, lietainā rudens dienā, cauri Polijai, Čehijai, Austrijai, līdz sasniedzām Itāliju, kur laiks jau bija pavisam vasarīgs – tā tas bija visu šo nedēļu.
Pirms diviem gadiem orķestris piedalījās festivālā Krakovā, kur uzstājāmies vienā koncertā kopā ar Sardīnijas vīru kori. Un, kaut gan vecuma ziņā nebijām līdzvērtīgi, “iepatikāmies”, sadraudzējāmies, un sekoja uzaicinājums doties ciemos uz Sardīnijas salu. Šogad , oktobra brīvdienu nedēļā, ilgi gaidītais brauciens varēja sākties.
Pēc 2 dienu nogurdinošā brauciena autobusā piestājām Itālijas ostas pilsētā Livorno, no kurienes vakarā vajadzēja braukt tālāk ar prāmi. Brīvo dienu izmantojām, lai apskatītu netālo Pizas pilsētu ar pasaules brīnumu – šķībo torni. Tornis vēl arvien šķībs, bet turas labi. Bērniem tas bija visai interesanti, jo gandrīz visi te bija pirmo reizi. Vakarā sēdāmies milzīgajā prāmī, lai pārceltos uz Sardīnijas salu. Arī tas daudziem bija liels piedzīvojums. Jūra bija mierīga, žēl tikai, ka brauciens notika naktī. Arī krastā izkāpām vēl tumsā.
Mūsu ceļa mēŗkis bija nelielā Ozieri pilsētiņa salas vidienē. Tā nav daudz lielāka par Limbažiem, bet daudz kompaktāka, izvietota kalnainā apvidū. Te daudz sīku, šauru ieliņu, kas vijas augšup – lejup. Tikām izvietoti pa ģimenēm, daļa arī klostera kopmītnēs. Tad devāmies uz pilsētas mēriju, kur mūs svinīgi apsveica Ozieri pilsētas mērs un kora pārstāvji. Sekoja pirmās pusdienas – visai itāliskas - turpat 2 stundu garumā, ar pastu, olīvēm u.c. itāļu eksotiku.
Tad sekoja pirmā ekskursija – uz Algieri, kur varējām apskatīt unikālas stalaktītu alas, nokāpjot 650 pakāpienus lejup pa klintīm (un pēc tam bija jākāpj augšā!). Grūti, bet bija to vērts. Mājās – Ozieri mūs jau gaidīja vakariņas vietējā picērijā, kur bija sapulcējušies arī kora vīri ar draugiem.
Vakars bija skaļš, ar daudz picām un daudz dziesmām. Žēl tikai, ka sarunas lāgā nevedās, jo itāļi neviens nerunāja angliski, un no mums itāliski prata tikai skolotāja Aiga Torima.
Pirmā diena bija gara, otrajā pēc nelielas ekskursijas uz Kastelsardo pilsētu jau sākām gatavoties koncertam. Tas notika pilsētas teātrī, lielā zālē, kas koncerta laikā pamazām kļuva aizvien pilnāka. Koncertu ievadīja itāļi – vispirms mūsu draugi – Ozieri pilsētas vīru koris. Viņi dzied mums neierasti – mazliet līdzīgi gruzīniem – aplī stāvot, diriģentam tikpat kā nevadot izpildījumu. Balsis spēcīgas, daudz solo . Viņi dzied folkloras dziesmas, arī senas garīgās dziesmas. Tad korim pievienojās dejotāju grupa, un koncerta pirmo daļu noslēdza pūtēju orķestris – varen liels kolektīvs ar visai nopietnu repertuāru.
Un tad uz skatuves devāmies mēs – Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskais orķestris. Bijām sagatavojuši populāras mūzikas programmu no Čaikovska un Sen –Sānsa līdz “Rozā panterai” un latviešu tautas dejai. Publika bija ļoti atsaucīga, aplaudēja, īpaši silti uzņēma mūsu solistus – Limbažu saksofonisti Karlīnu Torimu un krimuldiešus Lauru Olekšu (vijole) un Kārli Kandavnieku (marimba).
Pēc koncerta vietējā klubā turpinājās vakars itāļu stilā, kur piedalījās visi dalībnieki. Un, kaut gan ar sarunāšanos klājās grūti, atradām kopīgu valodu dziesmās un dejās, kurās azartiski iesaistījās arī mūsu jaunieši. Tika arī dibinātas starptautiskās interneta sakaru grupas, bet vīru korim dziesmu netrūka līdz pusnaktij.
Nākošajā dienā – pēc brokastīm, kuras katru dienu mums laipni pasniedza bārā kāds no kora dziedātājiem, diemžēl, bija jākāpj autobusā, lai dotos garajā mājupceļā. Atvadoties Itālija mums sagādāja pārsteigumu – varenu lietus gāzi, tomēr jau pēc pāris stundām varējām izpeldēties jaukajā Smaragda krasta pludmalē. Oktobrī!
Atpakaļceļš – atkal prāmis, atkal autobuss, un vēlu naktī 27.oktobrī iebraucām mūsu mīļajā lietainajā Latvijā. Otrā vasara bija beigusies. Tagad gaidīsim Sardīnijas vīru kori viesos Latvijā - gribam parādīt viņiem mūsu Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus šajā vasarā. Paldies visiem brauciena dalībniekiem par izturību un organizētību, paldies mūsu jaukajiem šoferīšiem un gidei Aelitai no firmas Digitours, paldies Limbažu un Krimuldas pašvaldībām un “Latvijas finierim” par finansiālo atbalstu, un jo īpašs paldies skolotājai Aigai Torimai, kura brīvprātīgi uzņēmās ne tikai tulka, bet arī gida pienākumus!
Informāciju sagatavoja:
Anna Spalviņa