Manas atmiņas par Madonas mūzikas skolu saistās ar 60 – to gadu sākumu, kad pati mācījos mūzikas skolā. Ielūkojoties aizgājušo gadu fotogrāfijās, tiek atmiņā atsaukti agrākie laiki, par kuriem no vecāka gada gājuma kolēģiem dzirdēti visdažādākie stāsti.
1944.gada decembrī, kad aiz Daugavas vēl dunēja lielgabali, dedzīgais vijolnieks, kordiriģents un Madonas vispārizglītojošās vidusskolas direktors Jānis Stabulnieks iesniedza Madonas Tautas izglītības nodaļai bērnu mūzikas skolas budžeta projektu. Un tā - bērnu mūzikas skola Madonā savu darbību uzsāka 1945. gada 12. novembrī ar 108 audzēkņiem klavieru un vijoles specialitātēs, tās pirmais direktors – Jānis Stabulnieks. Mācības iesākumā notikušas Madonas vecās vidusskolas klasēs un Madonas kultūras nama telpās, līdz 60 - to gadu beigās skola tikusi pie savas ēkas, tagadējās vecās mūzikas skolas mājas.
Gadu gaitā mūzikas skola ir paplašinājusies un ar vienu ēku tai ir bijis par maz, tāpēc skolas direktora Arta Kumsāra laikā tika atjaunota kādreizējā KUKam piederošā māja, pareizāk sakot, jaunuzcelta otra skolas māja ar brīnišķīgajām mākslinieces Ilzes Dūdiņas vitrāžām. 2004. gadā skolas atvēršanā piedalījās toreizējais kultūras ministrs – pats maestro Raimonds Pauls.
2009.gadā Madonas mūzikas skolai tika piešķirts novadnieka, komponista Jāņa Norviļa vārds. Artis Kumsārs uzskatīja, ka Jānis Norvilis ir pelnījis, lai viņa vārds šādā veidā tiktu daudzināts.
75 skolas darba gadi ir aizskanējuši kā daudzbalsīga fūga, kur galveno tēmu iezīmējušas te viena, te otra skolotāja personība. Šo gadu laikā Madonas mūzikas skolā ir strādājuši trīs ilggadīgi direktori: Jānis Beitiks, Pēteris Rudzītis un Artis Kumsārs. Pašreiz mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs vada skolu ar 270 audzēkņiem 13 izglītības programmās, 37 pedagogiem, no kuriem 18 ir Madonas mūzikas skolas bijušie audzēkņi. 2011.gadā, pārņemdams stafeti no Arta Kumsāra, viņš turpina organizēt un pilnveidot Latviešu mūzikas svētku norisi Madonā. Pagājušajā vasarā izskanēja jau 23. Latviešu mūzikas svētki.
Mūzikas skolas pastāvēšanas laikā audzēkņu skaits ir tā pieaudzis, ka ar divām skolas ēkām ir par maz, projektā – trešās ēkas būvniecība, kuras būvprojekts gaida savu realizāciju. Pa šiem gadiem vislielāko izaugsmi piedzīvojusi pūšaminstrumentu nodaļa - no sākotnēji pārdesmit audzēkņiem līdz simtam. Nu jau 4 gadus pēc kārtas Artūra Grandāna veiksmīgi vadītā pūšaminstrumentu nodaļa izpelnījusies laureāta diplomus nominācijā – „Gada mūzikas skola Latvijas novados”.
Savulaik Madonas mūzikas skolai bija piesaistītas filiāles un apmācības punkti Madonas rajona lielākajās apdzīvotajās vietās: Lubānā, Varakļānos, Ērgļos, Cesvainē, Mārcienā un Praulienā. Pēcatmodas laikā trīs no tām: Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu filiāles atdalījās no Madonas mūzikas skolas, pārtapdamas par patstāvīgām mūzikas skolām. Lubānas filiāle joprojām atrodas Madonas mūzikas skolas paspārnē.
Madonas mūzikas skolā nozīmīga vieta ierādīta kolektīvai muzicēšanai. Ar panākumiem darbojas jauniešu pūtēju orķestris Artura Kloppes vadībā, simfoniskais orķestris Mārtiņa Berga vadībā, Diānas Austras Vaices vadītais skolas koris, koklētāju ansambļi Ineses Ābolas vadībā, akordeonistu ansamblis Silvijas Bērziņas vadībā, stīgu instrumentu ansambļi Velgas Sokirkas vadībā, Andreja Cepīša vadītais saksofonistu kvartets.
Pārlapojot skolas absolventu reģistra grāmatu, redzam, ka Madonas mūzikas skolu 75 gadu laikā beiguši 1433 audzēkņi. Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skola lepojas ar savu bijušo audzēkņu panākumiem profesionālajā jomā.
Jubilejas reizē gribas sirsnīgu pateicību veltīt visiem skolotājiem, kuri nesavtīgi tērējuši savus spēkus skolas vārda spodrināšanā, tāpat arī tehniskajiem darbiniekiem, kuri rūpējušies par mūsu labsajūtu skolā. Esam apņēmības pilni pārdzīvot šos pienākušos grūtos laikus un nepazaudēt izaugsmes prieku nākotnē.
Ingrīda Gailīte
Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas
direktora vietniece izglītības jomā