Pirms 20 gadiem 1.septembrī pirmo reizi audzēkņiem durvis vēra Mārupes Mūzikas un mākslas skola. 20 gadi nav daudz, bet nav arī maz. 20 gadu laikā cilvēka bērns izaug par patstāvīgu cilvēku, kurš zina, ko grib dzīvē sasniegt. Arī mēs esam izauguši pietiekami lieli, lai zinātu, kas esam un ko gribam sasniegt.

Skolas prioritāte no pirmās dienas ir bijusi kolektīvā muzicēšana. Šo  gadu laikā esam izveidojuši lielos kolektīvus – kori “Skaņa”, kamerorķestri, pūtēju orķestri, koklētāju ansambli “Saules kokles”, kuri ir Dziesmu un deju svētku dalībnieki, kā arī audzēkņiem ir iespēja spēlēt dažādos kameransambļu sastāvos. Lepojamies, ka mūsu audzēkņi ir daudzu valsts un starptautisku konkursu laureāti. Mūsu jauno mākslinieku mākslas darbi ceļojuši daudzviet pasaulē. Tomēr priecājamies arī par katra audzēkņa vismazākajiem sasniegumiem, kas ļauj viņam noticēt saviem spēkiem un motivāciju turpināt savu izaugsmi. Esam aktīvi arī savās mājās – skola organizē Starptautiskus konkursus, kuri pulcē jaunos talantus no daudzām valstīm – Noras Novikas Starptautiskais mazās kamermūzikas konkurss, Sitaminstrumentu spēles konkurss Amber Percussion, ģitāristu konkurss “Kur tad tu nu biji”, pūšaminstrumentu spēles konkurss Wind Stars, šķiedrmākslas konkurss “Skaņu palete”.

Šobrīd skolu absolvējuši 297 audzēkņi, un absolventi atgriežas skolā  nu jau jaunā kvalitātē kā pedagogi.

Esam izauguši līdz 450 audzēkņiem, tāpēc svētkus bijām izplānojuši pusgada garumā – koncerti pa nodaļām, absolventu koncerts, mākslinieku svētku izstāde un pasākums, tradicionālo konkursu nedēļa, kuras noslēgumā plānots lielais jubilejas pasākums un absolventu salidojums. Diemžēl šī gada situācija visu apstādināja pusceļā. Neziņā un nesapratnē bijām visi – ne tikai mēs par pasākumiem, bet visas Latvijas mūzikas un mākslas skolas – kā mācīsimies tālāk? Mūsu 20 gadu pieredzē šādas situācijas vēl nebijām apguvuši. Sākums bija pat interesants – attālinātās stundas, jaunas tehnoloģijas, audzēkņu liela interese par jauniem mācību apstākļiem utt. Taču ļoti drīz sapratām īsto realitāti – ieraudzījām daudzu audzēkņu instrumentus, to kvalitāti, mājas apstākļus, skaņas pārraides kvalitāti, skaņas un kustības nesinhronitāti un daudz, daudz citu negaidītu traucēkļu. Un mazo audzēkņu stāja, jaunu štrihu (skārienu) apguve – tā vienkārši nav kvalitatīvi apgūstama attālināti. Bet arī tā bija jauna pieredze mūsu 20 gadu darba novērtējumā.

Lai arī šobrīd atkal esam neziņā par nākotni, priecājamies, ka pēdējā brīdī paspējām noorganizēt pārcelto Noras Novikas X Starptautisko mazās kamermūzikas konkursu un nosvinēt skolas jubileju, lai ar jauniem spēkiem un jaunu kvalitāti dotos nākamajā desmitgadē. 

Jubilejā gribu pateikt lielu paldies visam skolas kolektīvam, bez kura nebūtu šādu sasniegumu un izaugsmes – visiem pedagogiem, ar kuriem lepojos, tehniskajam personālam, kas nodrošina mūsu ikdienas darbu. Un īpašs paldies vecākiem, bez kuru atbalsta un pacietības būtu grūti iedomāties sasniegumus.

Savā attīstības plānā esam izvirzījuši turpmākajiem gadiem vīziju –demokrātiska,  moderna,  materiāli  tehniski  nodrošināta,  pārmaiņām atvērta  skola  kā  kultūrizglītības  centrs  novadā,  kurā  strādā  radošs, saliedēts kolektīvs un mācās radoši, atraisīti audzēkņi, kuri ir motivēti un orientēti uz mūžizglītību.

Un esam to gandrīz sasnieguši. Vienmēr vajag vēlēties sasniegt jaunas virsotnes. Un šobrīd vēlamies drīz ieraudzīt un apdzīvot jaunu, renovētu skolas ēku, kurā turpināsim iesākto!

Dace Štrodaha, Mārupes mūzikas un mākslas skolas direktore