Noslēgusies gadskārtējā Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskā orķestra vasaras nometne "Muzicēsim kopā". Šoreiz tā notika neierasti - 3 vietās, jo bija jāievēro pandēmijas laika ierobežojumi. Tādēļ dalībnieki tika izvietoti Lādezera sākumskolas internātā un Turaidas bijušajā pamatskolā, kur atsevišķi strādāja stīdzinieki un pūtēji, bet kopējie mēģinājumi notika Lēdurgas kultūras namā. Tas radīja īpašu spriedzi nometnes organizētājiem , jo nu bija jāsarūpē gan gulēšana un ēšana 2 vietās, gan 2 medmāsas, vairāk audzinātāju un pat 2 nometnes vadītājas. Lādezera grupas vadītāja bija Krimuldas MMS skolotāja Evita Kurtiņa, bet Turaidā par jaunajiem pūtējiem un sitamo instrumentu spēlētājiem rūpējās Ilze Dāve - Gaujienas MMS direktore, Gaujienas "Vītolēnu " nometņu vadītāja. Viņai ir ļoti liela pieredze mūziķu vasaras nometņu organizēšanā, tāpēc jautāju, kā veicās ar mūsējiem, kas šeit citāds. Ilze bija sajūsmā par mūsu audzēkņu organizētību un disciplīnu, tāpat paticis tas, ka bērni ir tik draudzīgi un izpalīdzīgi, un kopā labi sadzīvo lielie ar mazajiem. Orķestra vadītājs Aivars Bunķis, tam piekrīt, piezīmējot, ka bērni lieliski izpratuši jaunos, citādos apstākļus, un bija gatavi vairāk muzicēt, atsakoties pat no izpriecām. Protams, ka nometnes darbu stipri sarežģīja šī mētāšanās starp 3 vietām, un ļoti daudz laika paņēma braukāšana no Lādezera uz Lēdurgu caur Turaidu un otrādi. Tāpēc šogad patiešām nebija tik daudz izklaides, uz jūru būts tikai reizi, lādezerieši gan varēja izmantot vietējo ezeriņu vakara peldēm. Nometnes kulminācija bija ceturtdienas vakara stafete ar pārsteigumiem mežā un pikniks pie diriģenta Bunķa "'Sunīšos", kur visi varēja arī izbaudīt vizināšanos trosē. Tomēr galvenais - muzicēšana, un, kā saka A.Bunķis - tādi bērni nometnēs vēl nav bijuši - tik kārtīgi, paklausīgi, un paši ir gatavi mēģināt papildus, pat no "Tarzāna" atsakās! Protams, vienmēr gribas vairāk, bet pamatos iecerētais izdarīts - noslēguma koncertā sestdien Lēdurgas kultūras nama zālē tika atskaņoti 10 skaņdarbi.
Tas nav maz, ņemot vērā to, ka orķestra sastāvs mainās katru gadu un vismaz trešā daļa šai nometnē bija iesācēji vai tikko nomainījuši instrumentu - pārcēlušies no 3.balss uz otro utt. Mūsu orķestrī kopā muzicē ap 50 skolēnu - vecumā no 9 - 18 gadiem! ir patiešām jauki vērot, kā gan pie pults, gan ikdienas notikumos vecākie palīdz mazākajiem, mums ir arī daudz brāļu un māsu. Ar orķestra pūtējiem šogad Turaidā strādāja pedagogi Andris Ķikusts, Agris Liepiņš un sitamo instr. pasniedzējs Jānis Špacs; Lādezerā vijolniekus un čellistus "dresēja" Anna Spalviņa, Indra Dundere un Inese Nelsone, bet Aivars Bunķis nenogurstoši šaudījās no vienas skolas uz otru un vadīja kopmēģinājumus Lēdurgā.
Jautāju dalībniekiem - kas viņus saista šajās nometnēs, kāpēc daudzi, jau mūzikas skolu beiguši, turpina ne tikai muzicēt kopā ar mums koncertos, bet labprātīgi dodas pavadīt nedēļu kopā ar mazākiem bērniem. Mariss un Kristofers, kuri nometnēs piedalās jau 6-8 gadus, atbild, ka gribējies satikt draugus, kas nav redzēti kopš karantīnas laika. Bet ne tikai tas. Mariss Priekulis (sitamie instr.) - Man nometnē patika apgūt jaunus skaņdarbus kopā ar izciliem un uzticamiem pedagogiem. Nometne tika organizēta ļoti profesionāli un atbildīgi.
Kristofers Cers (vijole ) - visi bija ļoti jauki un pacietīgi, kas nometnei deva mierīgu un draudzīgu atmosfēru. Patika tas, ka mēģinājumi notika atsevišķi pūtējiem un stīgām - tie bija efektīvāki, vairāk varējām izdarīt.
Kristofers, tāpat arī altists Ralfs Kalniņš šogad uzsāka mācības mūzikas vidusskolās, bet abi ir gatavi atbalstīt mūsu orķestri arī turpmāk, tāpat kā to jau trešo gadu dara orķestra koncertmeistare Elīza Gudone, Cēsu mūzikas vidusskolas studente.
Elīzai ir daudz ko teikt - vijoli spēlēju jau 11 gadus, un šī bija mana 8. nometne. Spēlējot orķestrī, esmu ļoti izaugusi muzikālā ziņā, un nezinu, vai būtu nonākusi līdz mūzikas vidusskolai, ja nebūtu visus šos gadus piedalījusies orķestra darbā, nometnēs un ārzemju braucienos, kas deva gan daudz zināšanu un pieredzi, gan arī iespēju dzīves baudīšanai un kopā būšanai. Mūsu orķestris ir kā viena liela ģimene, kurā mēs viens otru atbalstām un papildinām nepārtraukti. Orķestris ir palīdzējis man kļūt pašpārliecinātākai un justies brīvāk uz skatuves. Es vēlos teikt lielu paldies skolotājiem - Indrai, Annai ,Inesei, kas man palīdzēja to sasniegt. Man ir liels prieks būt šajā orķestrī un ceru arī turpmāk muzicēt kopā ar šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem. Te virmo pozitīvā enerģija, un šie bērni un jaunieši patiešām izstaro gaismu!
Noslēguma koncertā Lēdurgā klāt bija arī Reinis Tomiņš, nu jau Ventspils mūzikas vidusskolas pēdējā kursa students. - Kāpēc braucu uz koncertu? Es šai orķestrī sāku spēlēt no 8 gadu vecuma, piedalījos visās nometnēs un ir jau izveidojies pieradums, nepieciešamība vasaras beigās būt kopā ar šiem cilvēkiem. Iespaidi no koncerta - ir jau grūti salīdzināt, jo katru gadu mainās sastāvs, ir dažāda varēšana. Vienmēr jau var ko pielabot. Bet pamatos viss ir kā vajag - bērni mācās spēlēt orķestrī un diriģents priekšā visu savāc kopā.
Noslēguma koncertā zāle Lēdurgā bija pilna, jo visiem bērniem bija atbraucis kāds no vecākiem. Sagatavotā programma tika uzņemta atsaucīgi. Pārsvarā šoreiz skanēja populāra kinomūzika, bija arī pirmatskaņojums - 3 A.Bunķa latviešu tautasdziesmu apdares. Kā solisti uzstājās Terēze Drozdeka (vijole), Kārlis Kandavnieks (marimba), un čellistes Dace Ignatova (absolvente) un Inese Nelsone (ped.) kopā ar nelielu ansambli. Koncertu noslēdza mūsu šīs vasaras lielākais veikums - K.Dženkinsa Palladio un Stīgu blūzs piedevām.
Vecāku vidū bija arī Miķelsonu ģimene, kuru abas meitas - Lote (vijole) un Līva (flauta) šogad nometnē piedalījās pirmo reizi. Bija interesanti uzzināt iesācēju viedokli. Vita Miķelsone - Tā bija jauna pieredze visai mūsu ģimenei. Lote (3.kl.skolniece) ļoti baidījās būt prom no mājām, tāpēc apguva skaņdarbus mājās un pievienojās pēdējos mēģinājumos. Tagad Lote saka, ka nometnē ir interesanti un nākošgad arī piedalīsies. Arī Līvai sākums nebija viegls, jo pirmo reizi bija nedēļu prom no ģimenes, taču ar katru dienu viņa iejutās arvien vairāk. Patikuši gan mēģinājumi , gan ikvakara pārrunas visiem Turaidas grupas dalībniekiem. Un pats labākais bijis - piedalīties koncertā jau kā dalībniecei nevis skatītājai. Miķelsoni saka lielu paldies nometnes vadītajai Ilzei, kas palīdzēja Līvai iejusties nometnē un izturēt līdz galam, un Lotes vijoles skolotājai Annai per to, ka Lotei radīta vēl lielāka vēlme spēlēt. - Milzīgs paldies visiem nometnes veidotājiem! Vienmēr esam priecājušies par orķestra sniegtajiem koncertiem, bet šis bija īpašs notikums, jo pirmo reizi piedalījās arī mūsu meitas.
Šiem vārdiem pievienojās arī citi klātesošie vecāki. Tāpat gribas arī pateikties Krimuldas un Limbažu novadu pašvaldībām par atbalstu nometnes organizēšanā.
Klāt septembris, un orķestris atgriežas pie ierastā darba grafika - 2 reizes mēnesī tiekoties kopmēģinājumos pārmaiņus Limbažos un Krimuldā. Tiem vecākiem un draugiem, kas nevarēja būt klāt Lēdurgā, bija iespēja noklausīties jauno programmu atklātajos mēģinājumos Limbažos 12.septembrī un Krimuldā 26.septembrī.
Anna Spalviņa, vijoles spēles skolotāja