Sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju izdevniecība Musica Baltica laidusi klajā unikālu izdevumu – CD albumu un grāmatu „Elgera dziesmas. 17. gadsimta latviešu garīgā mūzika”, kurā pieejams līdz šim nepazīstams Latvijas mūzikas vēstures materiāls.
Albumā grupas Fabella Ensemble ieskaņojumā pieejamas 15 dziesmas no 1621. gadā izdotās latviešu izcelsmes garīdznieka, jezuīta Georga Elgera dziesmu grāmatas Geistliche Catholische Gesänge (Garīgas katoļu dziesmas), kurai šogad svinam 400 gadus. Savukārt grāmatā iekļauti literatūrzinātnieces, LU profesores Māras Grudules un muzikologa, senās mūzikas pētnieka profesora Guntara Prāņa raksti par Georgu Elgeru un pirmo latviešu katoļu dziesmu grāmatu, faksimila fragmenti, dziesmu tekstu transkripcijas un tulkojumi angļu valodā.
„Vienīgais saglabājies grāmatas oriģināls atrodas Viļņas Universitātes bibliotēkā. Tas ir pirmais nozīmīgais latviešu valodā iznākušais katoliskais melodiju krājums, kurā ir apkopoti gregoriski psalmdziedājumi, senbaznīcas himnas un litānijas, kuras, iespējams, ir tulkojis un adaptējis pats Georgs Elgers. Grāmatā sastopamas un albumā dzirdamas arī renesanses laikam raksturīgas baznīcdziesmas, starp kurām, visticamāk, ir dažas paša Elgera sacerētas dziesmas,” raksta Guntars Prānis.
Georgs Elgers (1585–1672) dzimis Valmierā protestantu ģimenē, mācījies Rīgas Domskolā un pārgājis katoļu baznīcā. Mācības turpinājis Braunsbergas garīgajā seminārā, uzņemts jezuītu ordenī. Mācījies arī Polockā, studējis teoloģiju Nesvežā. Vēlāk dzīvojis Rīgā, Cēsīs un Braunsbergā, kur nāca klajā latviešu katoļu dziesmu grāmata. Turpmākajos gados strādājis gan kā misionārs Oršā, Smoļenskā un citur, gan periodiski uzturējies Latgalē. 1638. gadā apmeties uz dzīvi Daugavpilī, kļuvis par turienes jezuītu kolēģijas priekšnieku un skolas pedagogu, kā arī turpinājis darbu pie latviešu katoļu dziesmu grāmatas atkārtota izdevuma. Miris 1672. gadā Daugavpilī, triekas skarts.
Elgers sagatavojis publicēšanai arī katoļu katehismu (1672) un evaņģēlija fragmentus latviešu valodā (1672), kā arī sastādījis pirmo poļu-latīņu-latviešu trīsvalodu vārdnīcu (1683); manuskriptā ir palicis viņa evaņģēliju un epistulu tulkojums (ap 1640, publicēts 2 sēj. 1961–1976).
Muzikālajā apvienībā Fabelle Ensemble satikušies Latvijā pazīstami profesionāli mūziķi – Guntars Prānis, Ilze Grudule, Ilze Reine, Ieva Nīmane, Agnese Pauniņa un Rūdolfs Bērtiņš, kurus vieno senā mūzika. Par īpašu uzdevumu viņi uzskata Latvijas vēsturiskās mūzikas izpēti un atskaņošanu, tādējādi darot pieejamas klausītājiem unikālas, līdz šim faktiski neiepazītas renesanses un agrīnā baroka laika mūzikas lappuses. Pirmais lielais ansambļa projekts bija Rīgas komponista Burkarda Valdisa (Burkard Waldis, 1490–1556) psalmu atskaņojums, savukārt ar koncertprogrammu “Elgera dziesmas” mūziķi jau uzstājušies senās mūzikas festivālos Latvijā un Lietuvā.
CD albuma un grāmatas „Elgera dziesmas. 17. gadsimta latviešu garīgā mūzika” izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds. No 20. decembra izdevums pieejams Musica Baltica veikalā.
Informāciju sagatavojusi
Mārīte Dombrovska
SIA Musica Baltica
K. Barona iela 39, Rīga, LV-1011
Tel. 67 275575, 29135391 (veikals)
e-mail: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
musicabaltica.com
jvlma.lv