Šajā rudenī mūsu skolai tika veikta kārtējā akreditācija, kā arī vērtēts direktors. Pēc visas norises man radās dažādas pārdomas par visu šo procesu un nolēmu uzzināt, ko domā citu skolu direktori, kuri pēdējo divu gadu laikā ir vērtēti. Atbildēja 14 respodenti, anketa bija anonīma un jāteic, ka atbildēs iekļautas arī manas domas.

Ko skola ieguva no akreditācijas procesa?

• Tika sakārtota un precizēta skolas iekšējā dokumentācija atbilstoši aktuālajiem normatīvajiem dokumentiem.
• Tika aktualizēts skolas pašvērtējums, anketēšanā piedalījās pedagogi un vecāki.
• Augsta novērtējuma rezultātā skolas prestižs pašvaldības acīs tika būtiski paaugstināts
• Tika pārskatītas un aktualizētas visas izglītības programmas.
• Tika izmantota iespēja paskatīties uz skolas darbību "no malas”.
• Iespēju 6 gadus strādāt
• Pirms akreditācijas posmā viss kolektīvs saliedējās, apzinājās savu piederību un pienesumu skolas darbībā. Uzklausījām ieteikumus.
• Papildus telpas, jaunus instrumentus, attieksmes maiņu no pašvaldības un citām infrastruktūrām.
• Eksperts pēc direktora lūguma, dod stingrus norādījumus konkrētiem pedagogiem turpmākai darbībai; skolotājiem liels stress un daudzi kāpēc, it kā strādātu pirmo dienu.
• Skatiens no malas... Un pedagogiem nolikt malā personīgās ambīcijas.
• Sakārtojām sevi un skolu fiziski un garīgi, uzzinājām ko par mums domā citi
• Ieguva pārliecību par savās stiprajām pusēm un guva ieteikumus tālākām attīstības iespējām
• Neko.

Ko direktors ieguva no novērtēšanas?

• Pārliecību par savām spējām un atbilstību ieņemamajam amatam. Pateicoties augstajam novērtējumam, iegūta cieņa un respekts kolēģu acīs.
• Apstiprinājumu, ka daru pareizi , vairāk pašapziņas, sagrupējot visu paveikto un plānoto darbu
• Neko, tikai veselības problēmas
• Atbalstu, izpratni par tālākām attīstības iespējām, labāk saskatīt savas stiprās un vājās puses.
• Iemaņas darbā ar NEVIS
• Attaisnojumu milzīgajam darbam, kas ielikts gatavojoties akreditācijai.
• Apliecinājumu savām spējām vadīt kolektīvu, bet tas tāpat jau bija skaidrs
• Kopainas pārskatu un komentārus, pie kā nepieciešams vēl strādāt.

Vai izjutāt spriedzi, gatavojoties akreditācijai?

• Vienzīmīgi- jā, jo ir dažādi eksperti - vieni, kas brauc fiksēt situāciju un veic ieteikumus labākam rezultātam, otri brauc fiksēt situāciju un ar pārākumu norādīt kļūdas! Neviena pārbaude nav patīkama, un neziņa, ko īsti pārbaudīs, ekspertu subjektīvais skatījums un izpratne par lietām.
• Drusku lielāku nekā ikdienā.
• Nē, drīzāk pozitīvu satraukumu.

Kā jūs jutāties akreditācijas norises (ekspertu klātbūtnes) laikā?

• Brīvi, mazliet satraukti, kā jebkuru ciemiņu klātbūtnē.
• 1 epizode - pusdienoju kopā ar akreditācijas komisiju. nevaru norīt nevienu kumosu. Saprotu, ka nevaru to izrādīt. Ar mokām dažus kumosus kaut kā.
• Uztraukti, sasaistīti.
• Kopumā labi
• Ļoti pozitīvi, cieņpilni, labi.
• Mūsu pieredze bija ļoti pozitīva. Lai gan bija arī cilvēciskas diskusijas, kuras izraisīja vienkārši subjektīva izpratne par konkrētu vārdu jēgu.
• Mums bija eksperti, kas fiksēja situāciju un atzinīgi novērtēja padarīto un veica ieteikumus izaugsmei.
• Bijām laicīgi padomājuši kā prezentēsim skolu, tādēļ lielu pārsteigumu un uztraukumu nebija. Bet haotisks liekās posms, kad lūdz parādīt neskaitāmus dokumentus un uzreiz tiek komentēts, kas ir ļoti labi un kas vēl jāpilnveido.
• Diezgan saspringti, bet ar zināmu pārliecību

Vai jūs gatavojāt kaut ko speciālu uz akreditācijas procesu (piem. ziņojumu stendus) ?

• Nē, tikai sakārtojām esošos.
• Prezentāciju. Koncertu. Izstādi. Papildinājām metodisko materiālu
• Apvienojoties četrām struktūrvienībām bija ļoti daudz dokumentu jāsalāgo un pašvērtējums jāraksta no četriem aspektiem.
• Tika gatavota skolas jaunā ēka mācību procesam kā tādam. Tā nu sagadījās, ka akreditācijas komisija kļuva it kā arī par šī rezultāta novērtētāju.
• Aktualizēju vairākus iekšējos normatīvos kaktus, kontrolējošo institūciju kaktus.
• Papildus dokumentāciju, neskaitāmus noteikumus, kuriem īsti neredzu jēgu
• Lai saņemtu pēc iespējas objektīvāku un precīzāku novērtējumu, savā darbībā neko nemainījām, neko īpaši negatavojām

Vai bijāt apmierināti ar komisiju un tās darbu? Kāpēc?

• Jā, komisija strādāja konstruktīvi, saliedēti un profesionāli. Komunikācija ar vadību un pedagogiem bija cieņpilna un atbalstoša.
• Jā, komisija bija ļoti inteliģenta.
• Ar dažiem jā, ar dažiem ne visai. Mākslas eksperte uz vietas neko neteica. Pēc tam prasīja sūtīt papīrus. Gribējās, lai izrunā uz vietas ar visu kolektīvu atklāti, ja ir pretenzijas.
• Ne visai. Stundu vēroja 20 min. jaunākā vecuma klasē. Pēc tā noteica mācību metodes visā pedagoga darbā. Dokumentu noformējumu vēlējās redzēt pēc ekspertu pieredzes.
• Daļēji, palika neatbildēti jautājumi un kolēģu neizpratne, jutāmies nenovērtēti, skumji.
• Bijām apmierināti, jo iebildumi tika izdiskutēti un argumentēti. Līdz ar to šo procesu varēja saprast drīzāk kā konstruktīvu palīdzību, nevis uzraugošas institūcijas revīziju.
• Jā, ieteikumi izaugsmei ļoti precīzi, konkrēti.
• Jā, mums eksperti bija pozitīvi noskaņoti, pretimnākoši, situāciju izprotoši. Patīkami, ka tiek meklēts un atzīmēts arī labais
• Biju apmierināta. Cilvēcīga attieksme, bet augstas prasības.
• Ar ekspertu no foto nozares bijām, ļoti apmierināti. Jo tikāmies iepriekšējā dienā un varējām mierīgi izstāstīt un aprunāties par jauno izglītības programmas saturu, pieredzējušiem skolotajiem ( kuri bija klātesoši šajā procesā), parādīt sagādāto aprīkojumu, telpas, grāmatas un foto izstādē parādīt mācību procesā veiktos darbus. Bet nākošā dienā, kad visai komisijai jāparāda visa skola, diena bija nedaudz sasteigta.
• Daļēji, jo eksperti nebija profesionāļi akreditējamajā izglītības programmā.
• Komisija ar pozitīvu attieksmi, tas ir motivējoši. Komisijas locekļu darbs ļoti atšķirīgs, piemēram, daži locekļi pēc stundu vērošanas pedagogiem uzdeva konkrētus jautājumus un tos fiksēja ļoti smalki, savukārt citi locekļi šos jautājumus vispār vērtējumā neatspoguļoja, līdz ar to kopējais novērtējuma apraksts ir nepilnīgs un neprecīzs.

Vai komisijas ieteikumi ir lietderīgi, tos ir iespējams realizēt?

• Daži ieteikumi ļoti vērtīgi un realizējami, daži - "varbūt kādreiz ideālā dzīvē" realizējami, bija arī tādi ieteikumi, kurus nevajag realizēt, jo viņi skolā jau ir, bet ekspertam īsti neizpētot situāciju vai arī neaprunājoties ar skolotāju, tiek ieteikti.
• Jā. Dažu ieteikumu realizācijai nepieciešams pašvaldības finansiāls un morāls atbalsts, kas šobrīd jau iestrādāts novada attīstības plānošanas dokumentos.
• Vairums gadījumos, jā.
• Daļēji. Ne visi ieteikumi ir realizējami
• Bija lietderīgi. Mūsu gadījumā viņi vārdos nosauca to, ko paši jau bijām mēģinājuši "uztaustīt". Taču skatā no malas tas notika daudz uzrunājošāk.
• Pārāk vispārīgi! Manuprāt, ne pārāk realizējami mūsu skolā šobrīd.
• Tieši uz mācību procesu ieteikumi jau realizēti, bet kas saistās ar finanšu ieguldījumu tas (digitālās tāfeles, e-klase, skolas apvienošana vienā ēkā....) pāris gadu jautājums.
• Vairākumu var realizēt, daudz atkarīgs no pašvaldības finansiālā atbalsta
• Dokumentus var pilnveidot visu laiku, jo likumi arī mainās visu laiku. Mums skolā strādā augstas klases profesionāļi no nozares, kas aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs, pasaulē pārstāv Latvijas vārdu, bet neiedziļinoties profesionālajā darbībā, skatoties tikai izglītības dokumentus ir neatbilstība (jo daudzas specifiskas lietas cilvēki ar apguvuši stažējoties ārvalstīs un pašmācības ceļā, Latvijas augstskolās nevar apgūt šo specifisku), bet tas jau ir likumā jāmaina.

Vai no ekspertiem uzzinājāt kaut ko jaunu par savu skolu?

• Nē, bet guvām pārliecību par sava darba nozīmīgumu, lietderību un izvēlētā attīstības ceļa atbilstību kultūrizglītības politikas nostādnēm.
• Nē, patiesībā neko
• Ieskices variants nākotnes ainiņai- kopumā tas bija interesanti.
• Jā, precizēja valstiskās vajadzības mūzikā, kādās programmās vēlams vairāk audzēkņu.
• Tikai apstiprinājumu, ka lielākā daļa ko darām ir laba.
• Bijām priecīgi par izteiktajiem komplimentiem.
• Par skolu nē, bet par dažām lietām, kas pareizi jāveic - Jā!
• Tikai ieguvu apstiprinājumu zināmajam.

Jūsu ieteikumi, komentāri un pārdomas (arī, ja esiet bijis kā eksperts citā skolā)

• Akreditācija ir nepieciešams process, kas pielīdzināms mājokļa ģenerāltīrīšanai, jo ikdienas rutīnā ir grūti uzturēt perfektu tīrību un kārtību.
• Neesmu bijusi eksperte, bet, jā...eksperti reizēm atstāj aiz sevis mieles un kolēģu pārdomas un neizpratni par būtisko izglītības iestādē - mācīšanas kvalitāte vai sienas krāsojums un sienas demontāža, nevar piemērot visām MM skolām Latvijā vienādus kvalitātes vērtēšanas kritērijus, manuprāt, mazās lauku skolas jāvērtē saudzīgāk, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju novadā un citus faktorus. Bet mēs uzrādām labus rezultātus gan starp novadu konkursos gan valsts līmenī.
• Tomēr diezgan subjektīvi vērtē. Kā mazai skolai daudzas prasības un ieteikumi nez vai arī ir izpildāmi.
• Profesionālās ievirzes skolas nevērtēt pēc pilsētas vidusskolu līmeņa.
• Mūsu gadījums bija pilns labvēlīgas pretimnākšanas, kura iesākās jau ar akreditācijas dokumentācijas sagatavošanas posmu. Bet ir dzirdēti dažādi stāsti.
• Skolu ekspertiem jābrauc ar pozitīvu noskaņu darbam, vairāk jākomunicē ar skolotājiem, audzēkņiem un jādalās pozitīviem piemēriem, kā tas bija mūsu gadījumā.
• Pārdomas ir par visu šo izglītības procesu kopumā.
• Skolām akreditācijas izdevumi ir pārāk lieli, it sevišķi, ja programmā mācās tikai daži audzēkņi (mazās lauku skolas). Nav saprotams, kāpēc vajadzīga direktoru vērtēšana šādā līmenī ar tādām izmaksām, ja mūs tāpat taču vērtē pašvaldība un atzīst par labu esam, un arī algu mums maksā pašvaldība. Un parunāties ar kolēģiem, kas atbraukuši viesos, par skolas problēmām un kā tās risināt mēs varam arī bez tās milzīgās papīru ziņojumu rakstīšanas un pārrakstīšanas. Jo atbraukušais eksperts tāpat lielā mērā savu ziņojumu veido uz direktora rakstītā skolas pašvērtējuma pamata. Sanāk tāda darbības imitēšana. Domāju, ka lielākie ieguvēji no šī procesa ir eksperti, kas iepazīst citu skolu pieredzi un sev noderīgo pēc tam var ieviest savās skolās.
• Direktoru vērtēšanai neredzu lielu jēgu, tā man šķiet liela atrakstīšanās. Par direktora darbu var spriest jau pēc skolas darba un skolotāju aptaujām. Dubultā akreditācija aizņem nevajadzīgu laiku un domāju, ka neattaisnojas! Esam pārāk lieli birokrāti un prasām papīrus vairāk nekā novērtējam skolas darbību. Papīri nenosaka skolas vērtību, bet gan cik direktors skurpulozi sarakstīs visus vajadzīgos un nevajadzīgos dokumentus. Uzskatu, ka tas ir lieki.
• Vai tas bija vajadzīgs?
• Profesionālā vidējā izglītībā liels kvalitātes rādītājs attiecīgajā nozarē ir kvalifikācijas eksāmeni, kuros piedalās labākie no nozares, kas nav saistīti ar vērtējamo izglītības iestādi (tātad vērtējums ir objektīvs). Mākslas un dizaina jomā ir svarīgas izveidotās izstādes, jo papīrā var ierakstīt jeb ko, audzēkņu darbi parāda īsto lietas būtību - ko māca, kādā veidā. Profesionālā ievirzē - noslēguma darba un skašu vērtēšanā varētu vairāk iesaistīties Metodiskie centri, jo tad arī veidotos neatkarīgs viedoklis.
• Ieteikums - organizēt visiem direktoriem tādus pašus kursus kā ekspertiem, tas ļautu izprast, ko un kā vēlas redzēt eksperti; katra komisija vērtē atšķirīgi, kas vienam ekspertam ir teicami, citam - pietiekami, kā noskaidrot, kuram taisnība?