Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola valsts simtgadi sagaida īpaši – ar iniciatīvu “100 gadu 100 dienās”. Šī iniciatīva paredz 100 reālās dienās izdzīvot 100 Latvijas valsts gadus. Speciāli šim projektam esam izgatavojuši ne vien laika dēli ar 100 gadiem (katru dienu pārvietojam atzīmi par vienu gadu uz priekšu), bet arī īpašu ziņojumu dēli, kas katru dienu informē par aktuālo konkrētajā gadā. Šis dēlis vēsta par svarīgo vēsturē, politikā, kultūrā, mākslā, mūzikā un sabiedriskajā dzīvē. Pedagogi arī mācību darbā integrē attiecīgā laikposma tēmas, raksturīgo mākslā un mūzikā. Paralēli šim organizējam īpašus pasākumus, akcentējot katra laikposma būtiskākos notikumus. Šis projekts “100 gadu 100 dienās” ir dzīvs, iesaistošs veids, kā apgūt Latvijas vēsturi. Tā ir pedagogu un skolas darbinieku iniciatīva, unprojekta norisē ir iesaistīts viss skolas personāls. Tas ir vērienīgs projekts, kas neprasa lielus finansiālus resursus, bet prasa daudz laiku, radošu ideju un lielu iesaisti. Pēc projekta 100 dienām droši varēsim teikt, ka esam tiešām daudz paveikuši, lai bērni un jaunieši zinātu, kas un kāpēc notika Latvijas va100 gados.

Projektu atklājām ar Latvijas valsts proklamēšanu.

Projektu atklājām ļoti simboliski – inscenējot slaveno Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju “Latvijas Republikas pasludināšana 1918.gada 18.novembrī”. Slavena šī fotogrāfija ir tāpēc, ka tā ir vienīgā vizuālā liecība no Latvijai zīmīgā notikuma. Vēsturiskais Viļa Rīdzenieka foto ataino brīdi, kad Tautas padomes locekļi un publika, kājās piecēlusies, dzied „Dievs, svētīLatviju!”. Uz skatuves līdzās parlamenta locekļiem redzami Teodora Reitera vadītā operas kora dziedātāji, kuri bija uzaicināti, lai himna skanētu iespaidīgāk. Pāri skatuvei izklātais dekors Latvijas karoga krāsās saskaņā ar zāles noformētāja mākslinieka Jāņa Kugas ieceri simboliski sargā tautas pārstāvjus, kuri pasludina Latvijas neatkarību. Arī mēs dziedājām himnu un zāles noformējums bija pietuvināts tam, kā toreiz izskatījās Nacionālā teātra lielā skatuve. Daudzi audzēkņi, īpaši jaunākie pirmo reizi uzzināja par šo Latvijas valstij svarīgo notikumu, par to, kādā vēsturiskajā un politiskajā situācijā dzima Latvija.

Arī mācību saturs tiek bagātināts

“100 gadu 100 dienās” ir pedagogu iniciatīva. Bez viņu iesaistes un idejām projekts neizdotos. Piemēram, mākslas programmas pedagogi rūpīgi seko līdzi laika līnijai un atbilstošas tēmas integrē mācību stundu saturā. Tā 1919.gadā audzēkņi iespaidojās no Jāzepa Grosvalda un Niklāva Strunkes darbiem un radīja savus darbus, attēlojot kara ainas, bēgļus, bāreņus.. Bet 20. gadu periodā avangarda stilā tapa darbi, pētot mākslinieces, modernistes, Aleksandras Beļcovas trauku gleznojumus.Pēc mūsu īpašā “kalendāra” 1973.gadā - Dziesmu svētku simtgades gadā – skolas gaiteņi piepildījās ar koristiem gan zīmējumos, gan māla figūrās. Arī mūzikas stundās tiek integrētas tēmas par latviešu mūzikas attīstību, repertuāra izvēlē pedagogi ņem vērā konkrētos laikposmus un to aktuālos komponistus.

Latvija. Sākums.

“Dzīvojot” 30.gados, skolas audzēkņiem sagatavojām neformāli poētisku lekciju par kultūru jaunizveidotajā valstī “Latvija. Sākums.”.Iepazīstinājām audzēkņus ar dzīvi Vecumniekos jeb Vecmuižā un Latvijā laikā no 1918. līdz 1940.gadam. Pasākumā skanēja tā laika populārā mūzika skolotāju izpildījumā, tā laika dzeja un audzēkņi varēja iepazīties ar tam laikam raksturīgo mākslu. Mūzikas un mākslas skolas direktore un mūzikas literatūras skolotāja Iveta Lavrinoviča stāsta: “Šādu neformālu pieeju mācībām uzskatu par ļoti svarīgu, lai nostiprinātu zināšanas, lai radītu interesi par kādu laikaposmu. Daudz no šīs informācijas jau apgūstam stundās, bet ir kaut kā ļoti iedvesmojoši kontekstā dzirdēt Aleksandra Čaka dzejas rindas, kam tā laika mūziķi sacerēja melodiju vai vērot māksliniekus, kas dzīvoja vienā laikā ar, piemēram, Alfrēdu Kalniņu. Šādā veidā mūsu audzēkņu zināšanas kļūst plašākās. Un daudz jauna iemācāmies arī mēs - pedagogi.”

1935.gada vakarā visi tikāmies uz kinoseansu “Sapņu komanda 1935”. Kino ir viegls un jauniešiem saistošs veids, kā apgūt ne tikai vēstures faktus, bet arī iepazīt sadzīvi, modi, tā laika transportu, politiku un citas paralēlās tēmas.

Padomju gadi – ilgi līdz apnikumam…

Pēc baigajiem kara gadiem, izsūtīšanām un Latvijas okupācijas, pārcēlāmies uz padomju laiku, ko izdzīvojām 50 garas dienas. Lai šo laiku padarītu interesantu pedagogiem un audzēkņiem, sagatavojām koncertprogrammu “Lai vienmēr būtu saule!” Koncertā apvienojām gan padomju repertuāru, ko atbilstoši ģērbušies izpildīja bērnu koris “Via Stella” gan tajā pašā laikā trimdā radīto repertuāru, kas iemiesoja skumjas pēc dzimtenes un brīvības, gan Padomju Latvijā radītu un izpildītus skaņdarbus, kuru zemteksti un nepateiktie vārdi pauž to pašu – ilgas pēc brīvas Latvijas . Koncertā daudz muzicēja gan pedagogi, gan audzēkņi. Skolas pedagogi izveidoja arī interesantu izstādi – izstādot dažādas relikvijas un piemiņas lietas no padomju laikiem. Te audzēkņi varēja paskatīties, kādas pedagogiem bija ar roku rakstītas nošu burtnīcas, kas ievākotas tapetēs, krāšņas atmiņu klases un dziesmu klades.

Ar skatu nākotnē

Gatavojot katras desmitgades informatīvo materiālu audzēkņiem, pieķeru sevi pie domas, ka mazliet jūtos kā gaišreģe. 1939. gadā zinu, ka sekos 1940. Zinu, ko tas nesīs Latvijai un tās cilvēkiem. Tāpat zinu, ka cilvēkus izsūtīs gan 1941. un 1949. gadā. Vērojot, griežot un līmējot vecās fotogrāfijas, var redzēt gan neziņu, gan izmisumu cilvēku sejās. Viņiem tas viss nav vēsture, bet skaudrs tagadnes mirklis. Mazākais, ko mēs šodien varam darīt, ir neaizmirst faktus un zināt savas valsts vēsturi. Projekts ir dzīvs un taustāms. Reāli piedzīvojams. Diemžēl – arī gaistošs. Mūzika izskan, izstādes un dekorācijas nomainās. Pāri paliek tikai tas, ko mums ir izdevies saviem audzēkņiem un sev pašiem iedot. Piedzīvotā atmosfēra iedarbojas uz daudzām maņām un varbūt paliek ilgāk atmiņā, nekā grāmatā izlasīts teikums. Tam mēs ticam.

Informāciju sagatavoja:
Zane Onkele, Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas komunikācijas speciāliste