Bolderājas Mūzikas un mākslas skola kopš 2009. gada piedalās Starptautiskā jauniešu orķestra projektā, kurā ik pēc pāris gadiem pulcējas jaunie mūziķi no četru valstu piecām mūzikas skolām: Nommes (Igaunija, Tallina), Mekenboirenas un Rātenavas (Vācija), Bursas (Turcija) un Bolderājas (Rīga, Latvija), koncertējot Vācijā, Turcijā, Igaunijā, Latvijā. Jaunie mūziķi, sabraucot kopā, rada mūzikas svētkus ne vien ap 100 projekta dalībniekiem, bet arī apkaimju iedzīvotājiem.
Šogad no 27. oktobra līdz 4. novembrim uz Mekenboirenu Vācijā devās mūsu skolas orķestra dalībnieki – 7 audzēkņi un 3 skolotājas, kas visi piedalījās kopīgajos mēģinājumos un uzstājās divos koncertos. Orķestra sastāvs tika veidots gada garumā, iesaistot visu dalībvalstu mūzikas skolu audzēkņus un aizpildot visas nepieciešamās instrumentu grupas. Arī paredzēto skaņdarbu notis laicīgi tika saņemtas, lai orķestra dalībnieki apgūtu savas partijas. Turcijas skola gan šogad projektā nepiedalījās.
Projekts ir izglītojošs un inovatīvs pēc būtības – tā dalībnieki ir jaunieši no dažādām atšķirīgām valstīm, kuru uzdevums ir apgūt savas un citu valstu tradicionālās vērtības mūzikā, tās radoši interpretēt un reprezentēt skatītājiem jauniešu orķestra redzējumu. Kolektīvā muzicēšana ir ļoti nozīmīga mūzikas izglītības forma un ļoti svarīgi ir šo pieredzi iegūt starptautiskā kolektīvā, jo tas ir nozīmīgi jauno mūziķu tālākajai profesionālajai izaugsmei.
Ar spilgtākajiem brauciena iespaidiem aicināju dalīties Bolderājas simfoniskā orķestra vadītāju un obojas spēles skolotāju Ievu Nīmani, vijole spēles skolotāju Mariannu Puriņu un čella spēles skolotāju Irinu Vylegzhaninu, kuras aktīvi iesaistījušās orķestra darbā, un skolas audzēkņus Katrīnu, Lindu un Ļevu.
Ieva Nīmane. Projekta ietvaros orķestris tiekas reizi trijos gados, katru reizi citā valstī un šogad Jauniešu simfoniskajā orķestrī bija 80 dalībnieku. Šajās tikšanās reizēs kopīgi tiek iestudēti visai apjomīgi un arī diezgan sarežģīti skaņdarbi. Šogad kā lielākais izaicinājums bija komponista Ralfa Groslera gospeļmesa/simfoniska rapsodija “Mūsu tēvs debesīs”, solo, korim un orķestrim, kurā patiesībā uzstājās 3 kori – 140 koristi un skaņdarbs ilga apmēram stundu.
Ļevs (orķestrī spēlē vijoli). Man vislabāk patika kopīgie mēģinājumi ar diriģentu, kurš strādāja ar rapsodiju un vēl iespaidīgs bija mūsu pārgājiens Alpos.
Ieva Nīmane. Neskaitot ceļošanu, mēs kopā pavadījām 7 dienas. Sākumā 3 dienas visi dzīvojām Alpu kalnos jauniešu hostelī, esot kopā no rīta līdz vakaram, iepazīstot cits citu un intensīvi mēģinot (reizēm pat 7-8 stundas dienā). Šajās dienā daudz izdarījām – mēģinājām visi kopā, grupās un individuāli. Sākumā mums likās, ka skaņdarbs ir par grūtu un mēs netiksim galā, bet beigu beigās pierādījās, ka ar darbu un ļoti lielu motivāciju tas var izdoties.
Marianna Puriņa. Man kā skolotājai šī bija lieliska iespēja iepazīties, ka strādā citās skolās, bet domāju, ka arī bērni to iepazina un novērtēja, kādā skolā viņi mācās. Bija lieliska pieredze strādāt ar abiem diriģentiem, mēģinājumiem notiekot gan vācu, gan angļu valodā. Ļoti svarīgi, ka diriģents nāk uz mēģinājumiem ar sirds siltumu un lielu skaidrību un ir labi sagatavojies. Viņš ļoti labi saprot, ko viņš grib panākt, sasniedzot to labvēlīgā veidā, nevis norādot uz kļūdām, bet koncentrējoties tieši uz tām stiprajām pusēm. Pieredze, ko gūstam citās valstīs, ir nenovērtējama, jo es esmu arī kā šīs skolas audzēkne piedalījusies dažādos projektos un to, ko esmu tajos ieguvusi, citur nevar iegūt.
Linda (orķestrī spēlē flautu). Mani spilgtākie iespaidi bija kopīgie mēģinājumi, cilvēki, kurus es satiku, viņu kultūra un apkārtējā daba.
Irina Vylegzhanina. Tā bija ļoti laba pieredze, jo es kopā ar kolēģi no Igaunijas vadīju grupu darbu angļu valodā. Tas bija ļoti nopietns darbs un es šajā procesā redzēju, kā var strādāt ar grupu. Pēc šī brauciena mēs gribam paaugstināt orķestra līmeni un esam sapratušas, ka nav nekā neiespējama. Ja sākumā likās, ka skaņdarbi ir grūti un bērni to nevar nospēlēt, tad ar katru mēģinājumu piedzīvojām to, ka skanējums kļūst arvien labāks. Mūsu bērni patiešām bija malači, ka izturēja lielo mēģinājumu slodzi, it īpaši pirmajās dienās, kad dzīvojām hostelī.
Ieva Nīmane. Rezultāts abos koncertos bija patiešām iespaidīgs un to novērtēja gan klausītāji, gan arī paši bērni. Kopā abos koncertos mūs noklausījās vairāk kā tūkstotis klausītāju un mēs izpelnījāmies milzīgu atzinību ar stāvovācijām. Tas tiešām bija nozīmīgs pasākums ne tikai mums, bet arī vietējai kopienai.
Katrīna (orķestrī spēlē vijoli). Man labāk patika gospeļmesa, kas bija dinamiskāka, ka citi skaņdarbi un arī darbs ar diriģentu. Jā, ovācijas dzirdēt bija patīkami, bet vairāk jau spēlēju savam priekam.
Ieva Nīmane. Mums bija pieņemšana pilsētas mērijā un arī daudz un dažādas ekskursijas pat uz kaimiņvalstīm – Austriju un Šveici, kas bija laba pārmaiņa pēc intensīviem mēģinājumiem. Nozīmīgi bija arī tas, ka atlikušo laiku pēc jauniešu hosteļa mēs dzīvojām viesģimenēs, kas bija lieliska iespēja iepazīt vietējo kultūru, cilvēkus, valsti un attīstīt savu prasmi komunicēt citā valodā. Es arī nedaudz parunāju ar bērniem, un, neskatoties uz to, ka viņiem ļoti patika visiem kopā dzīvot un spēlēt pingpongu hostelī, es sadzirdu, ka viņiem tas arī bija liels emocionāls pārdzīvojums, jo skaņdarbi bija grūti, it sevišķi tiem, kas spēlēja rapsodiju, bet neviens nesūdzējās, ka daudz jāspēlē. Jā, viņi izskatījās noguruši, bet tas gandarījums un būšana orķestrī, dzirdot kā viss kopā skan, radīja ļoti pacilātu noskaņu un pozitīvu sajūsmu par paveikto. Es domāju, ka tas viņiem ir ne tikai tāds mazs solītis viņu turpmākajā izaugsmē, bet gan liels lēciens nākamajā līmenī, jo viņi piedzīvoja to, ka ar katru mēģinājumu sanējums ir arvien labāks. Sarunās bērni pat atzinās, ka viņi līdz šim neesot apjautuši, cik ļoti viņiem patīk spēlēt orķestrī. Patiesībā man liekas, ka šādi starptautiski orķestra projekti, varbūt pašiem dalībniekiem vēl neapjaušot, ir veids, kā viņi sāk veidot savu profesionālo kolēģu loku, jo ļoti iespējams, ka pēc 10 gadiem viņi atkal satiksies uz kādas lielākas skatuves. Es pilnīgi pieļauju, ka šāda veida projekti liek izšķirties par mūziķa profesiju un es ļoti ceru, ka kāds no mūsu 7 audzēkņiem arī izlems turpināt profesionālas mūzikas studijas.
Projektu atbalstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Informāciju sagatavoja:
Sandra Konstante, Izglītības metodiķe Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā