Яндекс.Метрика

NOTIKUMI SKOLĀS - Iespaidi no Serbijas

02.12.2014. / Babītes mūzikas skolas sitaminstrumentu spēles skolotāja M.Švēdenberga

Iespaidi no Serbijas

  Dažādu valstu bērni, dažādu valodu sasaukšanās, dažādu kultūru iepazīšana, prieks, jaunas pazīšanās, iespēja prezentēt savu valsti un redzēt citu valstu priekšnesumus – tā ir tikai neliela daļa no gūtajiem iespaidiem Serbijas galvaspilsētā Belgradā, ko oktobra sākumā guva bērni no Babītes un Rīgas mūzikas skolām 45. Starptautiskajā bērnu konkursā/festivālā JOY OF EUROPA 2014, kas iekļauj gan mūzikas, gan dejas, gan drāmas mākslu.

   Ceļā pavadītais laiks un satraukums par gaidāmo, tās ir emocijas, kas redzamas bērnos, iebraucot Belgradā, kur Latvijas delegāciju sagaida pasākuma organizatori. Ģimenes, kurās tiks uzņemti latviešu bērni, jau gaida savus aizbilstamos. Nepacietība iepazīt jaunus draugus ir ne vien latviešu, bet arī serbu bērniem. Pamazām viens otru atraduši, iepazinuši, bērni dodas pie savām ģimenēm nakšņot un atpūsties. Skolotāji ar līdzi aizbraukušajiem vecākiem brauc gādāt par instrumentu novietošanu Belgradas bērnu un jauniešu centrā, kur paredzēts viens no koncertiem, kurā uzstāsies Latvijas delegācija. Šis brauciens ir arī sava veida ekskursija, kur šoferis aizrautīgi rāda galvenās ielas nozīmīgākās ēkas – parlamenta ēku, galveno pasta ēku, ASV vēstniecību, arī pirms 15 gadiem amerikāņu sabombardētas ēkas, kas joprojām stāv kā sava veida piemineklis notikumiem, kas risinājušies pagātnē un katra serba sirdī rada sēru un skumju sajūtu. Arhitektūru raksturo monumentālisms, ēkas ir pamatīgas, iespaidīgas, ar lielām kolonnām, daudz stāviem un daudz betona. Nelielais ceļojums ir galā, instrumentus nogādājam paredzētajā vietā un gaidām nākamo dienu.

   Pirmā pasākuma diena ir karnevāls un oficiālā festivāla atklāšana. Dalībnieki sapulcējas Belgradas centrā un gatavojas gājienam. Latvijas tēpu izvēle simboliska – esam taču zvejnieku un jūrnieku valsts, pārstāvam šo sfēru. Mums ir gan kapteinis, gan matroži, gan glītas jūrnieku meitenes. Neiztrūkst arī daiļa pilsētniece, kas atnākusi pastaigā gar jūru. Pat airis paķēries līdzi, kas vēlāk izrādījās noderīga atpazīšanās zīme starp daudzajiem dalībniekiem. Karnevāls izpaužas kā gājiens no pulcēšanās vietas līdz atklāšanas koncerta vietai. Belgradas iedzīvotāji ar prieku noraugās krāšņajā gājienā. To filmē un vēlāk arī rāda televīzijā. Atklāšanas koncertā izskan pasākuma himna serbu valodā, ko latviešu bērni ātri pielāgo savām valodas prasmēm. Tāpat tiek rādīti ugunīgie deju soļi serbu dejotāju izpildījumā, kur reģiona raksturīgos deju soļus papildina krāšņie dejotāju tērpi. Šīs dienas galvenie notikumi ir galā, taču vakarā ir apsveikuma koncerts skolā, kura uzņem mūs un kurā mācās tie bērni, kuru ģimenēs dzīvo latvieši. Par to gan uzzinām tikai tajā dienā. Loģistika ir mūsu stiprā puse, un ļoti atsaucīgi organizatori to tikai papildina – varam nogādāt savus instrumentus atpakaļ skolā, sagatavoties arī savam muzikālajam sveicienam un dodamies uz pasākumu. Vien jāpiebilst – cik labi, ka esam divi pedagogi, jo vienam tajā pat laikā ir jātiekas ar noslēguma koncerta režisoru, lai izrunātu visas lietas par instrumentu izvietojumu uz skatuves un citām aktuālā, lietām. Un labi, ka mums līdzi ir atsaucīgi vecāki un superOme, kas gādā, lai visu varam izdarīt kā nākas.

  Nākamajā dienā iesākas ar ziņu telefona aplikācijā WhatsApp, kur nu jau ir izveidota domubiedru grupa „Serbijas brauciens”. Pienāk nofilmēts materiāls no rīta ziņām, kur rāda vakardienas piedzīvojumus gājienā, tiek parādītas intervijas ar mūsu meitenēm, kur Sindija kļuvusi par Sindu, taču kopumā visiem prieks un pozitīvas emocijas visai dienai. Šī ir viena no mūsu uzstāšanās reizēm. Esam kopā vienā koncertā ar Slovākiju, Maķedoniju, Rumāniju, Vāciju, Slovēniju un Serbiju. Šī ir lieliska iespēja redzēt citu valstu priekšnesumus, kas visi ir nteresanti un tik ļoti atšķirīgi viens no otra. Pēc neviltotām ovācijām pēc priekšnesuma vēl nedaudz uzkavējamies koncerta vietā, bet drīz vien jau bērni dodas pie ģimenēm.

   Notikumi seko cits citam, pasākums rit pilnā sparā. Kas gan par pasākumu bez pieņemšanas pie prezidenta? Dodamies uz prezidenta rezidenci – liela, iespaidīga ēka. Daudz, daudz betona. Taču interjers liek domāt vairāk par ko citu – plašums, iespaidīgums un nozīmīgums. Daudz bērnu, maz gaisa, daudz preses un TV pārstāvju, maz vietas. Veiksmīgs foto ar Serbijas prezidentu un viņa kundzi, valdības sēžu zāles apmeklējums, un varam doties atpūtā – sporta diena, ko organizē pasākuma rīkotāji. Dodamies izbraukumā ar autovilcieniņu pa centrālo parku, atpūšamies, spēlējam dažādas sporta spēles un izbaudām svaigo gaisu un brīvo dabu.

   Ir pienākusi nozīmīgākā pasākuma diena – Galā koncerts „Savā” centrā. Ļoti liela koncertzāle, iespaidīga, un protams, daudz betona. Gatavojamies ģenerālmēģinājumam, vedam instrumentus, mēģinam instrumentu uznešanu uz skatuves. Ģenerālmēģinājuma operatīvā gaita liecina par izcilo pasākuma organizatoru darbu. Neiztikt arī bez kurioziem – tā kā esam atveduši gana daudz instrumentu, režisorei rodas bažas, kā iekļauties laikā to visu uznesot uz skatuves 18 sekundēs, jo ir jau ko nest: 2 portatīvās klavieres, 5 oktāvu marimba, ksilofons, zvaniņi, basa bunga, un dažādas mazās perkusijas. Sākotnēji izskanēja jautājums, vai klavieres nevarot spēlēt stāvus. Kad nebijām ar mieru, nāca priekšlikums basa bungu vispār nenest uz skatuves. Taču galu galā visi instrumenti tika uznesti 18 sekundēs un nekādu pārpratumu attiecībā par instrumentiem vairs nebija. Koncertā visi dalībnieki sēž uz skatuves un gaida savu uzstāšanos. Un gan ģenerālmēģinājumā, gan koncertā nav neviena, kurš uz skatuves traucētu, jo pilnīgi visu valstu dalībnieki ir aizrauti ar pārējo valstu krāšņajiem tērpiem, deju ritmiem, priekšnesumiem. Visu to uzskaitīt nevar, vien jāatzīmē daži tiešām izcili priekšnesumi no Rumānijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Albānijas, Maķedonijas un Turcijas. Pārsvarā esam pieraduši pie mums blakus esošās Eiropas kultūras, taču šeit redzam citu Eiropu, austrumniecisko Eiropu, kas ar saviem ritmiem un tērpiem dažu brīdi apbur un aizrauj, dažu – rada apbrīnu. Vakarā bērniem bija iespēja savu uzstāšanos vērot Serbijas nacionālajā televīzijā, kas raidīja ne vien noslēguma koncertu, bet arī visu festivāla notikumu gaitu.

   Vēl arvien koncerta iespaidā liekam instrumentus autobusā, galvā skan pasākuma himna, neliela smeldze par to, ka viss ja galā, un ilgas pēc mājām. Pēdējā atvadīšanās no organizatoriem, uzklausām priekšlikumus, lai paliekam Serbijā.

   Pēdējais rīts Belgradā sākas agri, asaras, patiesas emocijas un atvadīšanas no ģimenēm un mūsu delegācijas vadītājām, varam doties mājup. Galvā skan mūsu pašu spēlētā tautas dziesma „Aiz kalniņa dūmi kūp”, pasākuma himna mūsu versijā „Zīmuļi, zīmuļi” (kāpēc zīmuļi, jājautā pašiem pielāgotājiem). Gandarījums par paveikto, piesātinātas emocijas par piedzīvoto un iegūto. Un jaunas idejas nākotnei.

   Konkurss / festivāls JOY OF EUROPA 2014 notiek jau 45.reizi, tajā piedalījās vairāk kā 17 valstu pārstāvji no visas Eiropas un Skandināvijas. Lai piedalītos pasākumā, pretendentiem bija jāaizsūta pieteikums un ieraksts, ko izvērtēja žūrijas komisija un izvēlējās no katras valsts vienu pārstāvi. Izturot šo konkursu, tikām aicināti piedalīties šajā starptautiskajā pasākumā. Liela pateicība visiem, ar kā palīdzību varējām aizbraukt. Jo īpaši sakam paldies Babītes novada pašvaldībai, kas atrada iespēju atbalstīt braucienu bērniem. Tāpat liels paldies pedagogiem, kas palīdzēja sagatavot brauciena repertuāru - Ilzei Rusovai un Vitai Zemturei. Un vislielākais paldies pašiem bērniem par ieguldīto darbu, par izturību un sadarbību.