Яндекс.Метрика

KONKURSI - Konkursu resultāti - Jauno diriģentu svētki

JMRMV 3. kursa audzēknes Evija Klūģe un Margarita Gapčenko un pedagogi Inese Bite, Ilga Jankovska un Armands Šuriņš / 19.03.2013.

Jauno diriģentu svētki

Marta pirmās nedēļas nogalē Latvijas mūzikas dzīvē iezīmējās sākums jaunai, skaistai Starptautisko konkursu tradīcijai. Godinot latviešu mūzikas vēsturē fenomenālo kordiriģēšanas leģendu, Tautas mākslinieku, profesoru Imantu Kokaru, no 7. līdz 9. martam notika mākslinieka piemiņai veltītais Imanta Kokara Pirmais starptautiskais vidējās profesionālās mūzikas izglītības iestāžu jauno kordiriģentu konkurss.
Konkursu rīkoja Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola (JMRMV), mācībiestāde ar senām un bagātīgām kordiriģēšanas tradīcijām. Mediņu jauktais koris pagājušā gadsimta 90. gados guvis virkni uzvaru atbildīgos starptautiskos koru konkursos Debrecenā, Cvikavā, Areco un citur. Vidusskolu absolvējuši virkne plaši pazīstamu dažādu paaudžu diriģentu (Ausma Derkēvica, Edgars Račevskis, Aira Birziņa u.c.), te ir strādājuši un strādā lietpratīgi pedagogi, kuri nodrošina izglītības saisti ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas metodiskajām atziņām (piemēram, savulaik Ārija Mauriņa un Jānis Lindenbergs, tagad – izglītības programmas Kordiriģēšana vadītājs Jānis Baltiņš u.c.). Viens no galvenajiem konkursa iniciatoriem, JMRMV direktors Roberts Liepiņš vistiešāk pārstāv Imanta Kokara skolu, jo profesora vadībā beidzis gan JVLMA, gan bijis Maestro ilggadīgi vadītā kamerkora Ave Sol dziedātāju skaitā, kā arī pārņēmis Rīgas vīru kora Dziedonis vadību.

Turpinājumā sniedzam JMRMV audzēkņu un pedagogu sagatavotu reportāžu par katras konkursa dienas norisēm.

7. marts, konkursa pirmā diena

Konkursa pirmā kārta ar 30 dalībnieku piedalīšanos norisinājās JMRMV Koncertzālē: ar 11 dalībniekiem bija pārstāvēta Rīgas Doma kora skola (RDKS), ar sešiem – viesmīlīgie konkursa saimnieki JMRMV; mazākā skaitā piedalījās citu Latvijas mūzikas vidusskolu audzēkņi – Ventspils, Jelgavas, Daugavpils, E. Melngaiļa Liepājas un J. Ivanova Rēzeknes MV. Īpašu interesi rosināja ārzemju dalībnieki no divām Lietuvas mācībiestādēm (Viļņas Nacionālā M. K. Čurļoņa mākslas skola un Viļņas J. Tallat-Kelpša konservatorija) un no Baltkrievijas (M. I. Gļinkas Minskas Valsts mūzikas koledža).

Konkursa starptautiskajā žūrijā – pieci nozares eksperti ar Dziesmusvētku virsdiriģentu, Valsts Akadēmiskā kora Latvija diriģentu un leģendārā Kamēr... ilggadīgo lolotāju, JVLMA Kordiriģēšanas katedras vadītāju Māri Sirmo priekšgalā. Pārējo žūrijas locekļu skaitā – Lietuvas Dziesmusvētku virsdiriģents Raimonds Katins (Raimondas Katinas), Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas profesors Tomass Kaptens (Toomas Kapten) un vēl divi latviešu diriģenti – JVLMA emeritētais profesors Jānis Lindenbergs un kamerkora Ave Sol mākslinieciskais vadītājs Uldis Kokars.

Pirmajā kārtā dalībnieki sacentās diriģēšanā pie klavierēm. Obligātais darbs – šķietami nepretenciozā Jāņa Ivanova vokalīze Jūsma savā noskaņu mainībā tomēr izrādījās gana āķīga un kā uz delnas atklāja konkursantu stiprās un vājās puses. Kā pirms rezultātu paziņošanas piebilda M. Sirmais, ”bija lieliski redzams, kuri dalībnieki patiesi dzīvo mūzikā, bet kuri – tikai tehnikā un rada Jūsmu bez jūsmas”. Izvēles darbi nereti iezīmēja gluži pretēju ainu, kad, izsakoties žūrijas vadītāja vārdiem, ”rokas netiek līdzi mīmikai”. Tāpat izvēlētajos lielformāta darbos atklājās konkursantu māka veidot saistošu skaņdarba dramaturģiju, iezīmēt pārskatāmu tēlu panorāmu. Par to atziņa no M. Sirmā komentāriem: ”Grūtākais nereti ir noturēt klausītāju uzmanību līdz galam.”

Konkursa pirmā kārta parādīja metodikas atšķirības starp dažādām skolām un, vēl jo vairāk,– starp valstīm. Piemēram, lietuviešu diriģēšanas manierē biežāk bija jūtama orķestrāla domāšana, kas sakņojas viņu mācību procesa atšķirībās (kā zināms, Lietuvas kordiriģenti jau vidusskolas līmenī apgūst simfoniskās diriģēšanas pamatus). Iespējams, atšķirīgā metode veicināja arī citas kvalitātes – ne velti visi trīs Lietuvas pārstāvji tika izvirzīti uz otro kārtu. Pārdomas rosināja dažādie iespējamie toņa uzdošanas principi a cappella dziedāšanai un citi metodikas jautājumi.

Kā emocionāli aizrautīgākos priekšnesumus var atzīmēt Birutes Bagdonaites (Birute Bagdonaite), Aivja Gretera, Agneses Korvstiļovas, Martīna Staķoņa (Martynas Stakionis) un Imanta Šimkus (Imantas Šimkus) uzstāšanos. Nedaudz citu, lietišķāk apvaldītu, lakoniskās kustībās precīzi niansētu izteiksmi parādīja Jānis Lapsa un Vilhelms Vācietis. Ar profesionāli līdzsvarotu mērķtiecību izcēlās Matīsa Tuča, Madaras Ērgles, Annas Kaskevičas, Diānas Prandes, Natalijas Zinčenko un Noras Žeigures sniegums. Tāpat saistīja Olgas Budkevičas dzirkstošais pozitīvisms, Evitas Reinsones enerģija, Riharda Zariņa plašie žesti un Madaras Bokas smalki izstrādātā kameriskā izteiksme. Savdabīgs bija Baltkrievijas pārstāves Mariannas Šagurovas (Марианна Шагурова) sniegums, kurā gan mīnusu ievilka J. Ivanova vokalīzes nedzirdēti lēnais temps.

Daloties atziņās pēc koncerta pirmās kārtas, M. Sirmais vēl uzsvēra, cik svarīgs faktors ir diriģenta sapratne ar koncertmeistaru. Turklāt lielmēroga vokālsimfonisko darbu pārlikumos divām klavierēm būtiska ir mākslinieciski saskaņota abu koncertmeistaru darbība, viņu prasme ņemt vērā ne tikai diriģentu un sevi, bet arī savu spēles partneri. Tādēļ par nevainojami īstenotiem klavierpavadījumiem ar Atzinības rakstiem tika apbalvoti trīs koncertmeistari: Elīna Bērtiņa (RDKS), Mareta Beitika (JMRMV) un Valdis Tensons (Jelgavas MV).

Lūk, konkursa otrās kārtas dalībnieki (izlozēto uzstāšanās numuru secībā):
Matīss Tučs - RDKS 4. kurss, pedagogs Sigvards Kļava
Anna Kaskeviča - E. Melngaiļa Liepājas MV 4. kurss, pedagogs Andris Kontauts
Martīns Staķonis - Viļņas Nacionālās M. K. Čurļoņa mākslas skolas 11. klase, pedagogs Romualds Gražinis (Romualdas Gražinis)
Nora Žeigure - RDKS 3. kurss, pedagogs Valdis Bernhofs
Vilhelms Vācietis - RDKS 3. kurss, pedagogs Valdis Bernhofs
Birute Bagdonaite - Viļņas Nacionālās M. K. Čurļoņa mākslas skolas 11. klase, pedagogs Romualds Gražinis (Romualdas Gražinis)
Madara Boka - JMRMV 4. kurss, pedagogs Jānis Baltiņš
Imants Šimkus - Viļņas J. Tallat-Kelpša konservatorijas 4. kurss, pedagogs Renāte Giliene (Renate Giliene)
Rihards Zariņš - JMRMV 4. kurss, pedagogs Jānis Baltiņš
Aivis Greters - RDKS 4. kurss, pedagogs Valdis Bernhofs
Jānis Lapsa - JMRMV 4. kurss, pedagogs Jānis Baltiņš
Natalija Zinčenko - JMRMV 3 .kurss, pedagogs Roberts Liepiņš

Vēlam viņiem veiksmi un radošo ieceru piepildījumu nākamajās konkursa kārtās un visā turpmākajā darbībā!

8. marts, konkursa otrā diena

Ir noslēgusies Imanta Kokara Pirmā starptautiskā vidējās profesionālās mūzikas izglītības iestāžu jauno kordiriģentu konkursa otrā kārta, kas, tāpat kā pirmā, norisinājās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā (JMRMV). 12 labākie no sākotnējiem 30 konkursantiem šoreiz sacentās darbā ar kori, strādājot pie a cappella skaņdarbu interpretācijas.

Vispirms pateicību pelna pedagoga Jāņa Baltiņa lolotais JMRMV jauktais koris, kuram šodien nācās ilgas jo ilgas stundas atspoguļot jauno diriģentu dažādās skaņuvēlmes. Ļoti augstu jānovērtē arī to specialitātes pedagogu darbs, kuri, gatavojot konkursantus, viņos attīstījuši prasmi uzturēt radošu dialogu ar kori. Kā atzina žūrijas priekšsēdētājs Māris Sirmais, ”šādā darbā vairāk vērts ir smalks, bet precīzs kamerstila žests nekā mākslinieciski vērienīgas, plašas kustības pašas par sevi”. Atzinību par centieniem rast mūzikai savu skaidrojumu, trāpīgi komunicēt ar kori pelna arī paši konkursanti.

Ar drošu, pārliecinātu darba stilu, skaidrību un vērienu izcēlās Aivja Gretera, Birutes Bagdonaites (Birute Bagdonaite) un Imanta Šimkus (Imantas Šimkus) sniegums. A. Greteram to iezīmēja lietišķs prasīgums un niansēti dinamikas un tembra krāsu meklējumi. B. Bagdonaitei – cilvēciska emocionalitāte un komunikācijas tiešums, I. Šimkum – mērķtiecīgs skaņdarba redzējums lielās dramaturģijas līnijās. Tehnisko jautājumu prioritāte bija vērojama Noras Žeigures un Riharda Zariņa darbībā, pēdējam rūpīgi strādājot arī pie literārā teksta fonētikas. Lietišķi profesionāls bija Jāņa Lapsas darba stils, sīkākām interpretācijas detaļām salīdzinoši lielu vērību pievērsa Anna Kaskeviča un Vilhelms Vācietis, savukārt ar meklējumiem precīzu vārdisko skaidrojumu ziņā izcēlās Matīss Tučs. Daudzus klausītājus patīkami ieinteresēja ārkārtīgi delikātā, trausli kameriskā Madaras Bokas darba metode. Ar rūpīgiem balsu balansa meklējumiem jau pagurstošo kori uzmundrināja pēdējā otrās kārtas dalībniece Natalija Zinčenko, bet Martins Stakjonis (Martynas Stakionis), kurš kļuva par kora simpātiju balvas laureātu, izcēlās arī kā lakoniskākais konkursants, ietaupot teju vai pusi sev atvēlētā uzstāšanās laika.

Pēc ilgām žūrijas diskusijām, kuru nopietnību un vērtēšanas kritēriju individualitāti neslēpa arī M. Sirmais, uz konkursa trešo kārtu atbilstoši nolikumam tika izvirzīti seši dalībnieki (izlozēto uzstāšanās numuru secībā):
Matīss Tučs (RDKS)
Jānis Lapsa (JMRMV)
Natalija Zinčenko (JMRMV)
Aivis Greters (RDKS)
Birute Bagdonaite (Viļņas Nacionālā M. K. Čurļoņa mākslas skola)
Imants Šimkus (Viļņas J. Tallat-Kelpša konservatorija)

Rīt Rīgas Latviešu biedrības namā varēsim vērot jauno mākslinieku sniegumu sadarbībā ar leģendāro kamerkori Ave Sol!

9. marts, konkursa trešā diena

Ir noslēdzies Imanta Kokara Pirmais starptautiskais vidējās profesionālās mūzikas izglītības iestāžu jauno kordiriģentu konkurss. Tā trešā kārta Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē izvērtās visnotaļ piesātināta un līdzās daudziem konkursa rezultātos tieši ieinteresētiem vērotājiem piesaistīja arī ne mazums klausītāju no malas.

Nav viegli vērtēt konkursa finālu, jo visi tam izvirzītie dalībnieki ir profesionāli lietpratīgas, zinošas, emocionālas un mākslinieciski spilgtas personības. Tā teikt, labākie no labākajiem. Līdz ar to viņiem piemērojamie kritēriji jau tālu pārsniedz pareizas uzdevumu izpildes līmeni, kā daudz būtiskāku izvirza radošumu, individuālu spilgtumu, priekšnesuma viengabalainību un oriģinalitāti.

Konkursa trešās kārtas norisēs iesaistījās Rīgas kamerkoris Ave Sol – leģendārs kolektīvs, ko pirms gandrīz 35 gadiem dibinājis un ilggadīgi vadījis Imants Kokars, nesot Latvijas kordziedāšanas slavu tālu pasaulē un gūstot virkni uzvaru starptautiskos konkursos. Gadu gaitā ir mainījies kora sastāvs, arī kolektīva līderis jau vairākus gadus ir Maestro dēls Uldis Kokars, taču nemainīgi ir palikuši Ave Sol centieni latviešu mūzikas popularizēšanā gan koncertdarbībā, gan, veicot ieskaņojumus. Par pēdējiem runājot, ir vietā piesaukt vērienīgo Latviešu kormūzikas antoloģiju, kuras izdevums 12 daļās savulaik tapis tieši pēc prof. I. Kokara iniciatīvas, savukārt jauno diriģentu konkursa otrās kārtas noslēgumā katrs tās dalībnieks no U. Kokara rokām dāvinājumā saņēma disku ar Ave Sol ieskaņotām Jāņa Ivanova vokalīzēm un Pētera Plakida mūziku.

Trešā kārta risinājās divās daļās. Pirmajā no tām dalībnieku sniegums tika vērtēts darbā ar Ave Sol, iestudējot konkursa pirmās kārtas obligāto darbu (J. Ivanova vokalīzi Jūsma) un vienu izlozes darbu. Otrajā daļā pāris stundas vēlāk – abu kompozīciju koncertatskaņojums.

Pirmā daļa – darbs ar kori.

Matīss Tučs mērķtiecīgi uzsāka darbu ar Jūsmu, radot iespaidu, ka strādā pavisam ikdienišķā kora mēģinājumā nevis 20 minūšu ekspresdarbā ar nepazīstamu kolektīvu. Pēc pilna atskaņojuma viņš daudz strādāja pie frāzējuma detaļām, taču pārpratuma dēļ izmantoja gandrīz visu atvēlēto laiku tikai pirmajam darbam. Rezultātā Matīss nonāca pie sava izlozes darba (Vītauta Miškina Gloria) tikai tad, kad saņēma paziņojumu par atlikušajām divām minūtēm. Tās gan viņš izturēja godam, saglabājot vēsu prātu un izmantoja laiku maksimāli produktīvi.

Arī Jānis Lapsa sāka ar vokalīzi Jūsma, taču atšķirībā no iepriekšējā dalībnieka pataupīja krietnu laika sprīdi otrajam darbam (Knuta Nisteda Gloria no Missa brevis). Vien pāris reizes ar visai nelieliem aizrādījumiem caurskatījis Jūsmu, Jānis trāpīgi nodrošinājās ar diriģentu iecienītu kontrolteicienu ”Sekojiet man un viss būs kārtībā!” Izvēles darbā bija vērojams, kā jaunais mākslinieks kopš vakardienas jūtami mainījis savu taktiku, pārslēdzies no detaļu izstrādes sīkos fragmentos uz pārliecinošāku, nesadrumstalojošu skaņdarba tvērumu lielākos posmos.

Atšķirībā no diviem pirmajiem konkursantiem Natalija Zinčenko sāka darbu ar izlozes kompozīciju (Jāzepa Vītola Bērzs rudenī). Tāpat, kā konkursa otrajā kārtā, arī finālā viņa izcēlās starp visiem pārējiem dalībniekiem ar izteikti rūpīgu un detalizētu balsu balansa un tembru izstrādi. Natalija mācēja ieinteresēt kori ar secīgu, loģisku skaņdarba dramaturģijas virzību, ļoti pārliecinoši veidoja piano skanējumu. Vokalīzē Jūsma viņa atrada krietni citādas dinamikas iezīmes nekā iepriekšējie dalībnieki.

Aivis Greters vislielākā mērā pārliecināja ar pieredzējuša profesionāla kordiriģenta darba iemaņām (ja tās nebūtu vērotas jau pirmajās kārtās, varētu pat teikt nevis pārliecināja, bet pārsteidza). Gan obligātais, gan izlozes darbs (Romualda Tvardovska Virginum Custos) tika iestudēti ļoti mērķtiecīgi. Vienīgais, kas varētu rosināt pārdomas, bija jaunā diriģenta audzinošais piegājiens, viņa norādes koristiem, kā ir jāsaskaņojas grupas ietvaros, kā jāseko diriģenta žestam u.tml. Šāda attieksme loģiski iederējās konkursa otrajā kārtā, darbā ar saviem vienaudžiem JMRMV korī, taču šoreiz tā izsauca pārmetošus skatienus no dažiem pieredzējušajiem koristiem, kuriem, šķiet, likās gandrīz aizvainojoša. Toties tika nekļūdīgi sasniegts vēlamais mākslinieciskais rezultāts.

Birute Bagdonaite (Birute Bagdonaite) vokalīzi Jūsma izstrādāja krietni lēnākā tempā nekā pārējie dalībnieki un tādējādi panāca apgarotāku, cēlāku skanējumu. Jaunā māksliniece pataupīja lielāko daļu laika izlozes skaņdarbam (Urmasa Sisaska Stabat Mater dolorosa), kura traktējumā uzskatāmi bija jūtams, kā kopš vakardienas mainījies viņas vērienīgais žests. Tagad tas kļuvis kameriskāks, konkrētāks, tādēļ koris viņu labi saprata un labprāt atsaucās (ne velti Birute konkursa noslēgumā saņēma arī kora simpātiju balvu).

Imants Šimkus (Imantas Šimkus) līdzīgi A. Greteram strādāja ar jūtami lielu profesionāļa vērienu. Turklāt savā izlozes darbā, Artura Maskata Zelta dziesmā, viņš uzskatāmi parādīja, ka māksliniecisku efektu var panākt arī citādi, izvairoties no kora audzināšanas. Koris Ave Sol šādu attieksmi novērtēja un kļuva ļoti ieinteresēts par diriģenta koncepciju. Vēl jāatzīmē, ka Imants vislabāk no visiem šī konkursa lietuviešu dalībniekiem tika galā ar valodas barjeru. Viņš zināja, ko darīt, ko teikt, kā paskaidrot, bieži vien pat ne ar vārdiem, bet ar žestu vai intonāciju.

Otrā daļa – koncertatskaņojums.

Zinot konkursantu sniegumu divās pirmajās kārtās, uztverot viņu māksliniecisko ampluā arī trešās kārtas sākumā, daudzas koncertā dzirdētās kvalitātes šķita jau gluži loģiski sagaidāmas. Protams, daudz spilgtāk nekā pirmajā dienā iezīmējās atšķirības starp dalībnieku veiktajām Jūsmas interpretācijām (tur bija tikai pārlikums klavierēm, šeit – dzīvs koris) – tās skāra gan zilbju izmantojumu, gan dinamiku, gan tempu un kulminācijas izveidi. Koris bija maksimāli uzmanīgs, lai izpildītu visas konkursantu norādes.

M. Tučs pārsteidzoši labi tika galā ar Gloria, ņemot vērā to pārpratumu, kas trešās kārtas rītā radās darbā ar kori. Mērķtiecīgi, raiti risinājās J. Lapsas uzstāšanās, allaž saglabājot drošu kontaktu ar kori. N. Zinčenko pārsteidza ar ļoti veiksmīgu, emocionālu un viengabalainu Jūsmu. A. Gretera drošā, allaž mākslinieciski aizrautīgā muzicēšana loģiski izrietēja no viņa līdzšinējā veikuma, un kora atsaucība diriģenta žestam bija likumsakarīga. B. Bagdonaites sniegums ne tikai koncertā, bet visā trešajā kārtā izcēlās ar diezgan lēniem tempiem, taču mērķtiecīgu virzību uz kulmināciju. I. Šimkus īpaši aizrāva koristus un klausītājus ar Zelta dziesmu, pieliekot spilgtu punktu visam konkursantu veikumam.

Puspiecos vakarā pienāca visu klātesošo sengaidītais brīdis – konkursa rezultātu paziņošana. Kora Ave Sol īpašo balvu saņēma B. Bagdonaite, bet Cēsu domes balvu par labāko J. Ivanova Jūsmas interpretāciju – A. Greters. JMRMV direktors Roberts Liepiņš sirsnīgā uzrunā pateicās daudziem jo daudziem cilvēkiem un iestādēm, kuru ieguldījums ir bijis būtisks konkursa veiksmīgā norisē – Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, RLB, datorikas institūtam DIVI, SIA Musica Baltica, grāmatu namam Valters un Rapa, Cēsu pilsētas domei, koncertorganizācijai Ave Sol un viesnīcai Teater City Hotel. Tāpat liels paldies tika veltīts žūrijai, abiem konkursā iesaistītajiem koriem (JMRMV jauktajam un Rīgas kamerkorim Ave Sol), daudzajiem konkursantiem, viņu pedagogiem un koncertmeistariem, JMRMV darbiniekiem un tehniskajam personālam. Žūrijas priekšsēdētājs Māris Sirmais atzina, ka konkurss nebūtu iespējams bez triju mediņiešu entuziasma, līdzās R. Liepiņam minot ilggadīgo JMRMV izglītības programmas Kordiriģēšana vadītāju Jāni Baltiņu un direktora vietnieci mācību darbā, konkursa žūrijas atbildīgo sekretāri Ināru Bārzdiņu. Noteikti jāpiebilst, ka lielu paldies par apzinīgu darbu un izturību triju dienu garumā ir pelnījušas arī konkursa norises vadītājas, JMRMV Mūzikas vēstures un teorijas nodaļas 4.kursa audzēknes Sanita Sama un Sofija Garkule-Gureviča.

Imanta Kokara Pirmā starptautiskā vidējās profesionālās mūzikas izglītības iestāžu jauno kordiriģentu konkursa rezultāti:

diplomandi: Matīss Tučs, RDKS 4.kurss, pedagogs Sigvards Kļava;
Natalija Zinčenko, JMRMV 3.kurss, pedagogs Roberts Liepiņš;
Imants Šimkus (Imantas Šimkus), Viļņas J. Tallat-Kelpša konservatorijas 4.kurss, pedagogs Renāte Giliene (Renate Giliene);

III vieta: Jānis Lapsa, JMRMV 4.kurss, pedagogs Jānis Baltiņš;

II vieta: Birute Bagdonaite (Birute Bagdonaite), Viļņas Nacionālās M. K. Čurļoņa mākslas skolas 11.klase, pedagogs Romualds Gražinis (Romualdas Gražinis);

I vieta: Aivis Greters RDKS 4.kurss, pedagogs Valdis Bernhofs.

Emocionālu uzrunu konkursa dalībniekiem un visiem klātesošajiem, bagātīgi citējot nesen mūžībā aizgājušā Tautas dzejnieka Imanta Ziedoņa vārsmas, teica I. Kokara brālis, kordiriģents, Tautas mākslinieks Gido Kokars. Atgādinot par savulaik notikušu interesantu triju Imantu (Ziedoņa, Kalniņa un Kokara) sadarbību, kas vainagojās ar leģendāro oratoriju Dzejnieks un Nāra, sirmais mākslinieks uzsvēra domu par maksimālu radošo atdevi, pat pašaizliedzību, kas ir pamatā visiem lieliem sasniegumiem mūzikā:

Aizturi elpu,
Acis lai pašas dzied !
– – –
Rokas lai dzied !
Mati lai dzied !
Kājas lai dzied !
Papēži ! Potītes !
– – –
Es dziedu viss,
It kā es būtu kails.

Sarīkojums izskanēja ar J. Ivanova vokalīzi Jūsma, ko kamerkoris Ave Sol aizrautīgi nodziedāja konkursa uzvarētāja Aivja Gretera vadībā.

Uz tikšanos nākamajā I. Kokara kordiriģentu konkursā pēc trim gadiem !