Яндекс.Метрика

AKTUALITĀTES - No Partitas vēstures

02.12.2014. / Ilze Dāve

No Partitas vēstures

   Septembris izdevumam Partita bija zīmīgs – tas iznāca 150 reizi. Tātad kādam, kurš tos saglabā, ir 150 izdevumi. Manā skolā arī ir gandrīz visas, diemžēl nav pirmo divu numuru.

   Partita savu ceļu uzsāka 1997. gadā, kad nodibinājās Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu vadītāju asociācija (LMIIVA), vēlāk pārtopot par LMMIA. Tās redaktors daudzus gadus – Valkas mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs. Tātad Partita ir jau iznākusi 17 gadus un man bija ļoti interesanti pārlasīt pirmos numurus, to laiku aktualitātes un notikumus.

   Ieskicēšu tikai 1998. gada oktobra izdevuma tēmas. Jānis Keičs, toreizējais LMIIVA Domes priekšsēdētājs stāsta par jauno modeli mūzikas koledžās, kad pāriet uz 5 gadīgo izglītību. Pa šo laiku nav vairs koledžu, atgriežoties pie vecā modeļa – mūzikas vidusskolām.

   Ziņas par mūzikas koledžu uzņemtajiem I kursā 1998./1999. mācību gadā: Ventspils mūzikas koledžā – 18 audzēkņi, Jelgavas mūzikas koledžā – 33 audzēkņi, E.Melngaiļa Liepājas mūzikas koledžā – 23 audzēkņi. Par citām koledžām ziņu nav.

   Jau tālajā 1998. gadā Vilnis Boža, Ogres mūzikas skolas pedagogs, sagatavojis rakstu ”Mūzikas – attīstībai”, kurā izmantoti ārsta un psihologa R.Krūmiņa lekciju materiāli. Tikai viens fragments: „Prakse rāda, ka mūzikas nodarbības, kas rada palielinātu slodzi skolēnam, netraucē sekmīgi mācīties arī citus priekšmetus”.

   „Mūzika ir mūsu dvēsele” – Laimrotas Kriumanes, RPIVA Mūzikas fakultātes prodekānes raksts par šo fakultāti. Interesanti ir docenta Dz.Kļaviņa uzskati par trīs pamatnostādnēm: jēdzieni „mūziķis interprets” un „mūzikas skolotājs” nav identiski; ne katrs teicams interprets spēj būt labs skolotājs. Ne katrs mūzikas skolotājs var gūt panākumus kā mūzikas interprets; mūzikas skolotāja zināšanu, prasmju un iemaņu diapazonam jābūt daudzpusīgākam, nekā tas nepieciešams interpretam; mūzikas skolotāja autoritātes un kvalitātes garants ir viņa pieredze muzicēšanā, zināšanas vēsturē, teorijā, metodikā, pedagoģijā un psiholoģijā. Bet pats galvenais – aicinājums būt skolotājam!

   Savukārt M.Štauvers stāsta par III Starptautisko latviešu jauno mūziķu radošo nometni „Dažādu laikmetu mūzikas mijiedarbība”, kurā piedalījās mūziķi no visiem Latvijas novadiem, ASV, Kanādas, Zviedrijas, Luksemburgas, Beļģijas. Bet Gulbenes mūzikas skolai – 40 gadi, kurā tiek stāstīts par zēnu kora panākumiem un piedzīvojumiem Austrijā.

   Tiek pieminēti vasaras mūzikas notikumi – Dziesmu un deju svētki Rīgā, Opermūzikas svētki Siguldā un Kuldīgā, Senās mūzikas festivāls, Džeza festivāls, Baltijas bundzinieku radošā nometne Saulkrastos, jauniešu radošā nometne Ogrē, Mūzikas akadēmijas profesoru Ilzes Graubiņas un Arņa Zandmaņa meistarklases Ventspilī.

   Konkursu nolikumi, piemēram – Republikas mūzikas koledžu koncertmeistaru klases audzēkņu konkursam, konkurss – koncertcikls „Talants Latvijai”, Valmieras reģiona mūzikas skolu mūzikas literatūras konkurss, Valmieras reģiona skolu IV mazo pianistu konkurss. Valkas mūzikas skola aicina uz II estrādes un džeza mūzikas festivālu, Klavieru skolotāju asociācija organizē Festivālu – koncertu Bolderājas mūzikas skolā.

   Neskatoties uz visām pārmaiņām, ir lietas, kuras nemainās – skolu aktīvā darbība, pašiniciatīva, radošums. Viss turpinās, viss notiek....

   Publicējam 1998. gada novembra Partitas rakstu par I K.Davidova čellistu konkursu, godinot un atceroties Māri Villerušu, kurš uz mums tagad raugās no mākoņu maliņas....